Kino

Atpakaļ

LATVIJAS KODS: SEŠI REŽISORI PAR MŪSU ŠODIENU

Lielā zāle

Dokumentālo īsfilmu cikls “Latvijas kods” jau kļuvis par tradīciju – otro gadu pēc kārtas filmu konkursu organizēja Latvijas Televīzija sadarbībā ar Valsts Kultūrkapitāla fondu un Nacionālo kino centru. Cikls apvieno sešas dokumentālās filmas, kas rosina apstāties un padomāt, kas mēs īsti esam šodienas Latvijā – kas mums sāp, kas iepriecina, kā tiekam vai netiekam gala ar savām problēmām, kas vispār šodien ir svarīgi? Savu redzējumu par šodienas Latvijas reālijām piedāvā jau pazīstami filmu režisori Līga Gaisa, Una Celma, Dzintars Dreibergs un Aija Bley, kā arī divas debitantes – Alise Zariņa un Daina Zviedre.

 “Cukurvate, degunlāči un monocikls”

Režisores Līgas Gaisas un operatora Gata Grīnberga vizuāli krāšņā  “Cukurvate, degunlāči un monocikls” ir filma par tiem, kuri mājo Rīgas cirkā, un par to, kas notiek ārpus manēžas pirms un pēc tikšanās ar skatītāju zem cirka kupola. Kurš gan kaut reizi nav smējies par klauniem, baidījies no lauvām un  ēdis cukurvati? Tomēr – vai kāds zina, ka daudzi mākslinieki mitinās turpat cirka otrā stāva “viesnīcas” istabiņās, kur top arī ēdiens, tiek mazgāta veļa, un aizkulisēs izmēģināti maģiski triki? Jau vairāk nekā 125 gadus, neskatoties uz neremontēto telpu neomulību un visuresošo dzīvnieku smārdu, ārvalstu un vietējie mākslinieki tur nododas īpašai rutīnai, lai radītu cirka brīnumu. „Man vienmēr aizskatuve likusies noslēpumaināka par skatuvi, jo tur šķiet iespējams pieskarties radīšanas brīnumam,” stāsta režisore. „Savās iepriekšējās filmās – “Spēle ar beigām” un “Tā dullā Strengas dēļ jeb vasara ar zelta teļu” – arī mēģināju atklāt radīšanas noslēpumu un realitātes saistību un mākslu, tāpēc brīdī, kad mana draudzene un scenāriste Lote Eglīte ierosināja veidot filmu par cirku, sapratu, ka stāsts par to, ko parasti neredzam, ir tieši tas, kas vajadzīgs.”

 „Īsā diena”

Pazīstamās dokumentālā un spēlkino režisores Unas Celmas filma „Īsā diena” ir vizuāla eseja (operators Uldis Jancis) par vienu dienu kādā veco ļaužu  pansionātā Latvijas pierobežā. Kur savas vecumdienas pavada viņi - mūsu  vecāki, vecvecāki, radinieki? Tā ir paaudze, kas savu pilnbrieda dzīvi  izbaudījusi Padomju Savienības laikā un kurai tika solīts - strādā, dod, cik tik  spēj, bet mēs par tevi vecumdienās parūpēsimies. Sistēmas mainās un šodien realitāte ir cita. Filma iepazīstinās ar Vilni, Imantu, Albertu un Elizabeti, ļaus uzzināt par viņu pasauli, sapņiem un cerībām. „Viņi nav dažādu TV šovu varoņi, viņi nav veiksmīgie biznesmeņi un Santas grupas žurnālu varoņi. Mēs esam viņus nogrūduši pagaldē un izliekamies, ka viņu nav,” tēmas nozīmību akcentē filmas komanda (producente Dace Siatkovska, studija FENIXFILM). „Nu nav arī mums ragaviņu un tik lielu mežu, kur varētu vecīšus aizvest, kad viņi ir nespējīgi un nevarīgi, nav pat sistēmas, kas būtu attīstīta un risinātu problēmu pēc būtības.” Atziņa, ko ar šo darbu skatītājiem vēlas nodot filmas režisore: „Nepaļaujieties uz valsti, bet tikai uz sevi. Jūsu vienīgais kapitāls ir jūsu garīgā un fiziskā veselība!”

 „Lones soms”

„Laukos cilvēks vienmēr izdzīvos!” – ar gluži pretējas intonācijas saukli tiek  pieteikta Dzintara Dreiberga režisētā un Ulda Cekula (VFS Films) producētā filma „Lones soms”. Filmas veidotāji norāda – „šī nebūs jūsmīga filma par lauku ekzotiku”, bet gan pārdomas rosinošs piemērs dzīves kvalitātes  atkarībai no paša uzņēmības (jāpiezīmē, ka filmas režisors ir ne vien pētījis cilvēka grūtības iekļauties mūsdienu sabiedrībā un ekonomikā filmas „15  Young By Young” Latvijas stāstā, bet arī ieguvis maģistra grādu uzņēmējdarbībā). „Lones soms” vēsta par bēgļu gaitās dzimušo Viktoru - uzņēmēju ar unikālu vērienu. Bijušajā sovhoza ēdnīcā ir iebūvēts krogs, ceptuve, spa, viesnīca un autoveikala bāze. Citādi nevar attīstīties Lonē - ciemā ar 500 iedzīvotājiem, bez asfaltēta ceļa ap centru un divām trīsstāvu ēkām. Tomēr Lone ir dzīva, pie Viktora centra apgrozās jaunieši, apkārt savus biznesus vada uzņēmēji, krogā pulcējas dažādu paaudžu vietējie iemītnieki. Operatora Jurģa Rudmieža filmējumā atklājas ciema iedzīvotāju ritms Lonei svarīgos brīžos. To centrā neiztrūkstošs ir Viktors, ne vien dzīves pazinējs un citu pamācītājs, bet arī cilvēks ar lepnumu par savu ciemu - tajā nav bezdarba un ir 50 uzņēmēji, kas paši par sevi spēj parūpēties.

 „Re:starts”

Filma „Re:starts” ir īpašs, komandas savstarpējā uzticamībā balstīts stāsts, kuru unikālu padara tā galvenā varone Elvita Ruka, kas vienlaikus ir arī filmas producente. Filma vēsta - lai risinātu plašākā sabiedrībā nozīmīgus konfliktus, ir jāatrisina sev tuvu esošie. Filmas varone ir pazīstama kā scenāriste un  producente, grāmatu autore un ekstrēma ceļotāja taču šajā filmā viņu redzam visdažādākajās lomās - kā māti, māsu, atraitni un līgavu vienlaikus, kā cilvēku, kas vadā pēc devīzes: ‘’Pietiek meklēt vainīgos, ir jāmeklē risinājums’’. Tomēr filmas režisore Aija Bley uzsver: „Filma nav par Elvitu. Tā neatklāj viņas personību. Tas ir stāsts par sievieti, kas aktīvi risina konfliktus, sava sapņa – laimīgas dzīves - dēļ. Ar šo tēlu var asociēties jebkurš nobriedis cilvēks, kas zina, ko nozīmē uzņemties atbildību par sevi un sev tuviem cilvēkiem. Plašākā nozīmē šis ir stāsts par to, ja vēlamies dzīvot sakārtotā valstī, mums ir jāsāk ar sevi, savas dzimtas sakārtošanu un jāpieņem valsts tāda kāda tā ir ar visu pagātni, pie kuras mēs neesam vainīgi, bet kuras seku ignorēšana šodien ir mūsu atbildība.” Filmas operators ir Andris Priedītis.

 “Pēdējais zvans”

Alises Zariņas “Pēdējais zvans” aplūko valstiska mēroga problēmu – mazo  lauku skolu slēgšanu. Saņēmuši rīkojumu no pašvaldības par skolas slēgšanu, skolēni Mežvidu pamatskolā turpina mācīties, radoši izpausties un izklaidēties, bet – ar zināmu nolemtības pieskaņu. Viņu ir maz, dažās klasēs skolēnu skaits  nepārsniedz vienu vai divus, līdz ar to skoliņa vairāk atgādina lielu ģimeni, nevis mācību iestādi. Krievijas pierobeža, dziļā Latgale – šī vieta kļūs par nekurieni, kad jaunā paaudze dosies projām. Bet mazo skolu slēgšana ir likumsakarīga, un izvēles, šķiet, īsti nav. Stāstā tiek iezīmētas trīs māsas, kuru dzīve teju, teju krasi mainīsies. Caur viņu ikdienu un mazajiem piedzīvojumiem, filmas komanda (operators – Toms Šķēle, producents Guntis Trekteris, EGO MEDIA) mēģina saprast, ko īsti nozīmē sausais apgalvojums “lauki izmirst”. Un saredz cerību. Režisore stāsta: „Nolēmām koncentrēties uz bērniem, pieaugušos maksimāli atstājot aiz kadra; tā ir bērnu pasaule, bez drūmās nolemtības, ko reizi pa reizei varētu piešķirt kāds pieaugušā situācijas redzējums. Līdz ar to filma ir vērojums, mēs neizdarām secinājumus, mēs mēģinām tuvināties bērniem, rādīt viņu vidi un viņu pasaules uztveri.”

 „Vilciens pienāk 20:14”

Režisore Daina Zviedre un operators Jānis Katlaps darbu pie filmas „Vilciens  pienāk 20:14” sāka pirms vairākiem gadiem, kad cerēja iemūžināt tirgotājus, kas vilcienos pārdod pildspalvas, avīzes, lukturīšus un citus dzīves sīkumus. „Diemžēl gandrīz ar brīdi, kad sākām filmēt, tie jau bija izskausti,” atklāj  režisore. „Tādēļ sākām pētīt to, ko cilvēki vispār vilcienos dara un kāpēc. Tas  kļuva aizvien interesantāk. Bija pavisam skaidrs, ka, lai arī visi sabiedrības  slāņi nebrauc ar vilcienu, to dara ļoti spilgta un liela daļa Latvijas iedzīvotāju. Vilciens ir kā metāla kapsula, kurā var novērot, kas Latvijā notiek: dažādas profesijas, tautības un vērtības, kā arī kultūras slāņus.”Vilciens šajā filmā poētiski atspoguļo dzīves ceļu, kurā katrs no mums reiz ir gan juties vientuļš, gan izjutis draudzību un mīlestību. Iekāpjot balss rācijā nosaka, ko drīkst un ko nedrīkst darīt, un tad saminstinoties pasaka, ka vilciens nepieturēs. Filmas veidotāji jautā skatītājam - vai tāpat mēs izskrienam cauri dzīvei bez pieturām? Par ko mēs īsti tikmēr domājam?

„Latvijas koda” filmas aicina pakavēties pie eksistenciāliem, praktiskiem, interesantiem un tieši mūsu šodienai raksturīgiem jautājumiem.

05.11. plkst. 18:00 – filmas ”Cukurvate, degunlāči, motocikls” „Pēdējais zvans”, „Vilciens pienāk 20:14” 
05.11. plkst. 19:45 – filmas „Re starts”, „Īsā diena”, „Lones soms”                       

Ieejas maksa: 3.50 EUR, skolēniem, studentiem un pensionāriem, uzrādot apliecību - 3.00 EUR.






















– Drukāt dokumentu