Kino

Atpakaļ

KINOLEKTORIJS - TAS, KO TU NEDRĪKSTI NEZINĀT XIII: REIBINOŠAIS NEPRĀTS

Lielā / Mazā zāle

Tas, ko Tu nedrīksti nezināt XIII: Reibinošais neprāts

Kino ir ne tikai suģestējoša, bet arī neprātīga māksla jau kopš dzimšanas brīža. Acu apmāns, vizuālas narkotikas, kas dažkārt ļauj redzēt to, kas nav acīm saskatāms, un dzirdēt to, kas nav pateikts...

Par neprātīgu var saukt tik dažādu kino – no nopietniem un jau par klasiku atzītiem darbiem līdz formā un saturā vieglākiem eksperimentiem. Par neprātu runā filmas, kas attēlo prāta zaudēšanu, filmas, kas savā struktūrā ir neprātīgi eksperimenti ar formu un skatītāju iecietību, un filmas, kas kalpo par neprātīga laikmeta iemūžinātājām, dokumentējot pārmaiņas un gaisā virmojošo elektrizējošo uzdrošināšanos.

Neprāta valdzinājums ir labi saprotams – tas ļauj kino veidotājiem ne tikai runāt par nopietnām un sarežģītām tēmām, veicinot vajadzīgu diskusiju par sabiedrības attieksmi pret garīgām novirzēm, bet arī uzdrīkstēties kino veidot citādi, varbūt pat brīvāk, ļaujot pašiem kļūt kontrolēti neprātīgiem kameras otrā pusē.

“Tas, ko Tu nedrīksti nezināt XIII” sešos seansos ar sešām filmām un sešu lektoru palīdzību apskatīs neprātu kino tā dažādajās formās, pievēršoties gan pārnestā, gan tiešā nozīmē neprātīgiem tēliem, kā arī tiem, kuri uzdrīkstas neprātīgi nojaukt eksistējošo kino valodu, varbūt ne vienmēr skaidri zinot, ko likt vietā.

10. janvāris - Fickaraldo (Fitzcarraldo) | 1982 | Vācija, 157' | Režisors: Verners Hercogs
Lektors: Viesturs Kairišs
Filmas tiesības: Gētes institūts

Braiens Svīnijs Ficdžeralds ir īrs, kurš dzīvo Peru, Andu kalnos, un vēlas uzcelt operu džungļos. Lai to izdarītu, viņš izdomā sarežģītu plānu, kurā ietilpst veca kuģa pārvilkšana pāri kalniem.

“Fickaraldo” ir filma, kuras tapšanas stāsts atspoguļo neprātu tikpat ļoti kā tās saturs. Šī bija ceturtā no piecām filmām, kurās Verners Hercogs filmēja Klausu Kinski, kurš ir redzams galvenā varoņa lomā. Kinska un Hercoga radošais tandēms ir iegājis kino vēsturē ar leģendām par viņu neprātīgajām un sarežģītajām attiecībām.

1982. gadā Verners Hercogs par “Fickaraldo” saņēma labākā režisora balvu Kannu kinofestivālā.

Filma vācu, spāņu, itāļu valodās ar sinhrono tulkojumu latviešu valodā.

BIĻETES

24. janvāris - Doktors Streindžlavs jeb Kā es iemācījos neuztraukties un iemīlēju atombumbu (Dr Strangelove or: How I Learned to Stop Worrying and Love the Bomb), 1964 | ASV, 94' | Režisors: Stenlijs Kubriks
Lektors: Vjačeslavs Kaščejevs
Filmas tiesības: Park Circus

20. gadsimta 50. un 60. gados pasaulē valda nokaitēta gaisotne: Aukstais karš starp ASV un Padomju Savienību norāda uz reāliem draudiem par jaunu militāro konfliktu. “Doktors Streidžlavs” ir filma, kas šīs pavisam īstās un pamatotās bailes pārvērš politiskā satīrā, vienlaikus dokumentējot kolektīvo neprātu, kas pārņēmis sabiedrību. Filmā atspoguļotais stāsts par ASV ģenerāli, kurš dod pavēli sākt atomuzbrukumu Padomju Savienībai, iezīmē perioda emocionālo gaisotni un atomkara riska apzināšanos.

Filma ir ierindota Amerikas Filmu institūta labāko filmu sarakstos: 26. vietā labāko amerikāņu filmu sarakstā un 3. pozīcijā labāko amerikāņu komēdiju izlasē. Savukārt viens no filmas vislabāk zināmajiem citātiem (“Kungi, jūs nevarat šeit kauties! Šī ir kara istaba!”) ir ierindots 64. vietā starp labākajiem amerikāņu kino citātiem.

Filma angļu, krievu valodās ar sinhrono tulkojumu latviešu valodā.

BIĻETES

7. februāris - Mīklaini kā spogulī (Såsom i en spegel), 1961 | Zviedrija, 89' |Režisors: Ingmars Bergmans
Lektors: Viktors Freibergs
Filmas tiesības: Swedish Film Institute

Filma “Mīklaini kā spogulī” notiek ierobežotā laikā un telpā – tās ir 24 stundas uz attālas salas, kuru laikā galvenā varone Karina piedzīvo spēcīgu šizofrēnijas uzplaiksnījumu un redz Dievu kā lielu zirnekli, neskatoties uz to, ka tikko ir pabeigusi ārstēšanās kursu slimnīcā. Filma pēta ne tikai galvenās varones psiholoģisko stāvokli, bet arī to, kā tas maina viņas attiecības ar ģimeni – tēvu, vīru un brāli –, ar kuru kopā Karina ir uz salas.

Filma “Mīklaini kā spogulī” ir pirmā filma Bergmana “garīgajā triloģijā”, ko turpināja “Ziemas gaisma” un “Klusums”. “Mīklaini kā spogulī” 1962. gadā saņēma “Oskaru” kā labākā ārzemju filma.

2018. gadā ir Ingmara Bergmana 100 gadu jubileja.

Filma zviedru, latīņu valodās ar sinhrono tulkojumu latviešu valodā.

BIĻETES

21. februāris - Vitgenšteins (Wittgenstein), 1993 | Lielbritānija/Japāna, 75' | Režisors: Dereks Džārmens
Lektors: Dāvis Sīmanis
Filmas tiesības: British Film Institute

Ludvigs Vitgenšteins (1889–1951) bija viens no 20. gadsimta nozīmīgākajiem filozofiem, kurš ir atstājis ievērojamu mantojumu valodas jautājumu pētīšanā. Dereka Džārmena biogrāfiskā filma par Vitgenšteinu ir eksperimentāls mēģinājums filozofa dzīvi un personību atspoguļot arī kinematogrāfiskā formātā.

“Vitgenšteins” savā uzbūvē līdzinās teātra izrādei – uz tumša fona tiek izspēlētas dažādas galvenā varoņa dzīves etīdes, izmantojot spilgtus tērpus un rekvizītus. Filmas scenāriju veidoja Terijs Īgltons, un, kaut arī Džārmens to pilnīgi pārrakstīja, sākotnējais scenārijs bija nozīmīgs solis uz priekšu, lai šī filma, kas tika veidota ļoti ierobežotos budžeta apstākļos, vispār taptu.

Filma angļu, krievu valodās ar sinhrono tulkojumu latviešu valodā.

BIĻETES

7. marts - Sliktās asinis (Mauvais Sang), 1986 | Francija, 116' | Režisors: Leo Karaks
Lektors: Daira Āboliņa
Filmas tiesības: Francijas institūts

Parīze, tuva nākotne. Pilsētā plosās epidēmija, kas skar tikai mīlētājus. Epidēmijai ir radītas zāles seruma formā, taču tas ir nepieejams tiem, kuriem to vajag visvairāk. Alekss (Denī Lavāns) tiek nolīgts, lai nozagtu serumu, taču situāciju sarežģī tas, ka viņš iemīlas Annā (Žiljeta Binoša), sava priekšnieka draudzenē.

“Sliktās asinis” ir Leo Karaka otrā filma, un viņam bija 26 gadi, kad filma iznāca uz ekrāniem. Viņa nākamā filma – “Mīlētāji no Jaunā tilta” (1991) – turpina šajā filmā aizsāktās tēmas ar tiem pašiem galvenajiem aktieriem.

Filma franču valodā ar sinhrono tulkojumu latviešu valodā.

BIĻETES

21. marts - Latviešu neprāts: trako īsfilmu izlase | Latvija, 1980. gadu beigas–2000. gadu sākums | Režisors: dažādi, garums: n/a
Lektors: Jānis Putniņš

Šī gada lektoriju noslēgsim ar traku un neparastu seansu, kurā būs iespējams noskatīties dažādas īsfilmas, kas tapušas laika periodā no 1980. gadu beigām līdz 2001. gadam. Šajā seansā varēs noskatīties gandrīz mistiskām leģendām apvīto filmu “Sviests” (2001. gads, režisori Arnis Kundziņš un Roberts Vinovskis), ar kuru aizsākās vienas no mūsdienu veiksmīgākajām Latvijas kinostudijām – “Lokomotīves” – darbība. No senākiem darbiem tiks izrādītas vairākas īsfilmas, kas tapušas 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā, iezīmējot eksperimentālā kino veidošanās aizmetņus, piemēram, Viestura Graždanoviča īsfilma “The Only Way” (1990).

Seansu papildinās autoru klātbūtne, šo skati padarot ne tikai neprātīgu, bet arī lektorijā unikālu, publiku iepazīstinot ar šī – mazāk zināmā un reibinošā – latviešu kino pavedienu.

BIĻETES

ABONEMENTS uz 6 seansiem: 25.00 EUR, skolēniem studentiem un pensionāriem, uzrādot apliecību - 20.00 EUR. Pirms seansa ABONEMENTA biļete kinoteātra kasē ir jāapmaina pret kino biļeti uz konkrētās filmas seansu. Abonementa biļeti iespējams apmainīt pret biļetēm arī internetā, pie izvēlētās filmas seansa, ievadot atlaižu kodu, kas norādīts uz Abonementa biļetes.
 





















– Drukāt dokumentu