Kino

Atpakaļ

BALTIJAS PĒRLE - CILVĒKS, KAS NOGALINĀJA DONU KIHOTU

Lielā zāle

The Man Who Killed Don Quixote

Spānija, Beļģija, Portugāle, Lielbritānija, 2018, 132 min
Režisors: Terijs Giljams
Lomās: Ādams Draivers, Džonatans Praiss, Stellans Skašgords, Olga Kuriļenko, Žuana Ribeiru, Oskars Haenada, Džeisons Vatkinss, Serhijs Lopess, Hordijs Molja, Rossija de Palma

Filma kļuva leģendāra vēl nepieredzējusi savu pirmizrādi, bet tās tapšanas stāsts ir tik dramatisks, ka pats būtu pelnījis ekranizāciju.

Pacēlusies virs tiesvedību pelniem, noturējusies dabas katastrofu priekšā un pārvarējusi visas ražošanas grūtības, šī Terija Giljama filma kā dārgs un labi nostāvējies vīns ir nonākusi uz lielā ekrāna 29 gadus pēc tās uzņemšanas sākuma.

Laipni lūgti šajā neprātīgajā, neprātīgajā, neprātīgajā kino pasaulē! Kurš gan spētu iedomāties, ka dažas filmēšanas dienas Spānijas svelmainās saules apspīdētajos, gleznainajos Lamančas kalnos izvērtīsies aizraujošā un bīstamā sirreālā ceļojumā, kur realitāte transformējas fantāzijā, bet patiesība nav atšķirama no izdomas.

Tobijs ir pieprasīts režisors. Pavisam nesen ar viņu saistījās lielas cerības autorkino, bet nu viņš savu talantu iznieko reklāmas rullīšu uzņemšanā. Ambiciozs, kaprīzs, veiksmes un sieviešu uzmanības izlutināts... Viņš nenojauš, kādus pārbaudījumus un kārdinājumus gatavo liktenis.

Pagātne atgādina par sevi viņa studiju laika pirmās filmas veidolā. Tai tika piešķirts daudzsološs nosaukums – “Cilvēks, kas nogalināja donu Kihotu”. Negaidītā atraduma pārsteigts, viņš dodas uz ciematu, kur tika uzņemts šis darbs, jo cer, ka iedvesmas dzirkstis vēl nav izdzisušas. Svētais neprāts, cildenums un nodevība, mīlestība un vārda laušana, pašcieņa un gļēvums – tā ir vien maza daļa no visa, kas gaida mūsu varoni. Viņš ļaujas spēlei ar fantāziju, kas aizrauj samudžinātā un bīstamā kaislību virpulī.

KINOMĀNA KOMENTĀRS

Terijs Giljams - pēdējais "cēlais skumja izskata bruņinieks" – ir uzņēmis spēcīgu postmodernu filmu par gaistošo kino maģiju, par neatgriezeniski zaudēto naivumu, par dižā laikmeta norietu...
Režisora intelektuālās spēles, viņa bagātā fantāzija un individualitāte izpaužas katrā šī daudzslāņainā darba kadrā.
Šis ir īsts kinematogrāfisks kārums: trakulīgs, spilgts, trokšņains, līksms, bēdīgs un ironisks.
Filma kā daudzslāņains pīrāgs ar pildījumu no saputotām nozīmēm, alūzijām, asociācijām un atmiņām. Nav jēgas to dalīt sastāvdaļās - jāēd viss kopā, kaut aizrijoties un nosmērējoties ar krēmu, jo šis nudien ir neparasti gards kino. Vairums kadru veidoti tik sulīgi un krāšņi, ka tos uzreiz varētu ievietot rāmī un tad aplūkot neskaitāmi daudz reižu, skumstot par bērnību, par takām, uz kurām nav izdevies spert kāju, un nez kā zudušu mīlestību.
Neiemīlēt Terija Giljama varētu vien tāds šaura skatījuma indivīds, kurš ne reizi nav pamanījis, ka visu nopietnāko dzīvē arvien ieskauj neatkārtojami apburoša aplamība...!

Oriģinālvaloda: angļu





– Drukāt dokumentu