Kino

Atpakaļ

RITAS PĒDĒJĀ PASAKA - FESTIVĀLS "BALTIJAS PĒRLE"

Lielā zāle

Oriģinālnosaukums:
Последняя сказка Риты

Krievija, 2012, Garums: 140 min


Valoda: krievu
Subtitri: nav

Režisore: Renāta Ļitvinova
Scenārija autore: Renāta Ļitvinova
Mūzikas autore: Zemfira
Galvenajās lomās: Renāta Ļitvinova, Tatjana Drubiča, Olga Kuzina, Nikolajs Homeriki un citi.

“Es tavās rokās iemigšu un nepamodīšos.
Es atceros – kā. Mana atmiņa to glabā.
Ikreiz, kad atkal atnākuši meli, notiek tā –
Es aizeju un pārvēršos par lietu. “

Zemfira

Reiz dzīvoja trīs draudzenes, trīs dvēseles stāvokļi: totāls zaudējums, maiguma mēģinājums, mīlestība kā nejauša nāve... Sapņu ekranizācija, mīlestības un naida, dzīvības un nāves izprašana.

Taņa nekad nav bijusi iemīlējusies, tomēr nezaudē cerību sastapt mīlestību. Neveiksmīgas un pat bīstamas tikšanās ar svešiniekiem viņu gandrīz nogalinājušas. Rita ir saderinājusies un gatavojas kāzām. Nadja ir ārkārtīgi nelaimīga laulībā un neieredz savu vīru, tādēļ rod mierinājumu alkoholā.

Apburošs kadra skaistums, satriecoši ironiski dialogi, izjusta mūzika, kolosālas dekorācijas un grezni kostīmi...
"Kino ir ļoti līdzīgs Renātai. Neprātīgs, ar miljoniem detaļu un noteikti skumjš," – Zemfira

„Šīs filmas veidošanā aizritēja divi manas dzīves gadi. Tā principiāli tika uzņemta neatkarīgi no producentiem, par personīgajiem līdzekļiem. Sākotnējais scenārijs darba gaitā tika pārrakstīts, lai atbilstu gan aktieru individuālajām īpatnībām, gan budžeta iespējām. Es atzīstu, ka dažkārt ierobežojumi pat sekmē radošo procesu. Ar nosacījumu, ka valda absolūta mākslinieciskā brīvība. Tā man bija.

Mana loma ir šodienas pasaulē mītošs mītisks radījums, kas cenšas izlikties par cilvēku – mēģina dibināt attiecības, mēdz kompānijās iedzert, bet tā galvenais uzdevums ir vākt skaistas dvēseles un pavadīt tās pēdējā gaitā. Tieši mana varone ir Margaritas Gotjē pavadone viņas dzīves pēdējās 13 dienās.

Žanra ziņā tā ir pasaka, kas norisinās mūsdienu pilsētas apstākļos, bet man tā nozīmē īstenību – es tādiem "izkārtojumiem" nešaubīgi ticu. Katrs no mums kaut kādā augstākā nozīmē tiek pieskatīts – ja nāve cilvēku ciena, tā vienmēr savlaicīgi brīdina par savu atnākšanu." – stāsta Renāta Ļitvinova





– Drukāt dokumentu