Kino

Atpakaļ

APTUMSUMS - FESTIVĀLS "BALTIJAS PĒRLE"

Lielā zāle

Oriģinālnosaukums:
L'eclisse

Itālija, Francija, 1962, 125 min.

Valoda: franču
Subtitri: nav


Režisors: Mikelandželo Antonioni
Scenārija autori: Mikelandželo Antonioni, Tonino Guerra, Elio Bartolini
Lomās: Alēns Delons, Monika Viti, Fransisko Rabals, Luiss Signers, Lilla Brignore, Rozanna Rori

Mēs bieži domājām,
ka saules staros,
kuri aizzibēja rieta mākoņos,
mums pavīd koks,
bet patiesībā viss bij’ citādāk...
Arčibalds Maklišs

Nepārvarama vientulība cenšas caururbt ikdienības sastingušo čaulu. Garlaikotā Vitorija slīd cauri dzīvei ar atsvešinātu iznesību, no vieniem apstākļiem citos: vīrieši, draudzenes, tikšanās, šķiršanās... Viegls vējiņš, tālēs aizpeldoši mākoņi, kas iemieso nepastāvīgumu, ūdens kublā un aptumsums... jūtu aptumsums. „Man gribētos tevi nemīlēt vai arī mīlēt daudz spēcīgāk...” Slavenais Antonioni kino „klusēšanas skaistums” – tie ir mokpilni gari kadri, ārkārtīgi maz dialogu, aiz gaisīgā saules aizsega patvērusies tumsa. Kadrs pamirst, tajā pulsē vārga gaisma.

Klusums ir neizteiktie vārdi. Nav svarīgs notikumu, bet gan mirkļu mehānisms. To varā ir notikumu slepenā atspere. Filma ir nevainojami skaista, kaut arī tajā nav spilgtu, emocionālu ainu. Pēc noskatīšanās tā atstāj vieglu skumju dvesmu, ilgas pēc zaudētiem ideāliem un nepiepildītiem sapņiem.

REŽISORA  KOMENTĀRS:
„Man allaž bija gribējies uzņemt filmu par jūtu viļņojumu, kuru viens cilvēks var nodot otram, un kuru tas otrs nes sevī cauri gadiem, par cilvēku attiecību nolemtību sadrumstalotajā pasaulē. Mīlasstāsts, kam nevar būt turpinājuma, iluzoriskums, cilvēku savstarpējo saikņu nosacītība. Reiz, vērojot saules aptumsumu, es aizdomājos par aptumsumu mūsu jūtās. Es esmu pārliecināts, ka mūsdienās mirušo pasaulē ir vairāk jūtu nekā dzīvo pasaulē...” – Mikelandželo Antonioni.

„Aptumsums” ir viena no jutekliskākajām Antonioni filmām. Tas ir brīnišķīgs, līdz vissīkākajai detaļai nevainojams kino. Viens no labākajiem izcilā meistara darbiem.





– Drukāt dokumentu