Atpakaļ

Jaunumi

26/04 Kinorežisoram Pāvelam Armandam-110

Latvijas Kinematogrāfistu savienības projekts

Tiem, kas interesējas par Latvijas kino vēsturi, nebūs svešs kino režisora Pāvela Armanda vārds, ar kuru saistās trīs nozīmīgas filmas latviešu kino mākslā-„Salna pavasarī”, „Kā gulbji balti padebeši iet...”un „Latviešu strēlnieka stāsts”.
Pāvels Armands nāk no leģendām apvītas dzimtas. Viņš dzimis Krievijā, Carskoje Selo 1902.gada 23.aprīlī. Beidzis B.Čaikovska kino kursus Maskavā 1927.gadā. Sākumā strādājis kā populārzinātnisku filmu režisors dažādās Krievijas studijās. Bijis  otrais režisors, dziesmu tekstu un mūzikas autors krievu kino klasiķa Sergeja Jutkēviča leģendārajā filmā „Cilvēks ar šauteni”(1938). Otrā pasaules kara laikā Pāvels Armands atrodas aplenktajā Ļeņingradā, pārdzīvo blokādes šausmas, turpina darboties kino. Pirmajos pēckara gados ir otrais režisors kinostudijās „Mosfiļm” un „Ļenfiļm”.

No 1946.gada Pāvels Armands uzsāk darbu Rīgas kinostudijā. Sākumā viņš vēl ir otrais režisors filmai „Mājup ar uzvaru”(1947). Viņa praksē gūtā pieredze lieti noder tolaik vēl vājajai pēckara latviešu kinematogrāfijai. Izveidojas darba kontakti ar kolēģiem. Kopā ar režisoru Leonīdu Leimani Pāvels Armands uzsāk darbu pie filmas „Salna pavasarī”, kas veidota pēc R.Blaumaņa darbu motīviem. Filma izdevusies ļoti latviska. Tās saturiskais dramatisms guva lielu atsaucību kino skatītājos. Par atklājumu šinī filmā kļuva jaunā Liepājas teātra aktrise Zigrīda Stungure. Filmas panākumu pamatā autoru ieguldītais darbs, veiksme spraigajā scenārijā un dialogos, talantīgajā režijā un  lieliskajā aktieru ansamblī.  „Salna pavasarī” kļuva par pēckara Latvijas pirmo īsto latviešu filmu un tā  ir  neapstrīdama mūsu kino klasikas pērle. Visi, kas strādājuši un vēl atceras Pāvelu Armandu, atzīmē viņa plašo redzes loku,  dziļo kultūras izglītību un mākslinieka smalko intuīciju, kas izpaudās viņa spējā apbrīnojami iejusties citas tautas mentalitātē, vēsturē un kultūrā. To apliecina režisora nākošās divas filmas, kas faktiski ir diloģija-„Kā gulbji balti padebeši iet...”(1957) un „Latviešu strēlnieka stāsts”(1958). Pāvels Armands kinomākslai atklājis arī tādus, vēlāk ļoti populārus kino aktierus kā Viju Artmani un Valdemāru Zandbergu, bez kuriem mūsu kino aina nav iedomājama.

Atzīmējot kino režisora Pāvela Armanda 110 jubileju būs iespēja tikties ar tiem latviešu kinematogrāfistiem, kas strādājuši ar Pāvelu Armandu”-toreiz jaunajiem Jāni Streiču un Rolandu Kalniņu, montāžas režisori Margaritu Surdeko u.c., Pasākumā aktīvu dalību ņems režisora meita-Maskavas TV kanāla „Kultūra” režisore Renē Armanda un citi viņa tuviniekiem, kas speciāli uz jubilejas-piemiņas vakaru būs ieradušies no Krievijas un Vācijas. Un, protams-skatīsim kādu no meistara trim slavenākajām filmām. Visticamāk-tā būs „Kā gulbji balti padebeši iet...”

Jaunajā zālē: 26.04. plkst. 19:00

Ieeja: 2.00 Ls; skolniekiem, studentiem un pensionāriem – 1.50 Ls  

Pasākumu rīko Latvijas Kinematogrāfistu savienība.
Atbalsta: VKKF, SIA „Rīgas nami”, Valsts Kinofotofono dokumentu arhīvs, Latvijas Radio 1,programma „Kultūras Rondo”, laikraksti „Diena”, „Latvijas Avīze”




Share


– Drukāt dokumentu