Atpakaļ

Jaunumi

4/04 Latviešu kino klubs - ekrāna attēlu meistaram Dāvim Sīmanim-70

Latvijas Kinematogrāfistu savienības projekts

4. aprīlī plkst. 19:00 visi laipni aicināti uz „Latviešu kino klubu” kinoteātrī „Splendid Palace”, kas šoreiz veltīts ekrāna attēlu meistaram – kinooperatoram Dāvim Sīmanim.

Dāvis Sīmanis pameta mūs pēkšņi - 2007.gada maijā. Smalkais, trauslais augums iemiesoja plašu un dziļu dvēseli – Dāvis bija viens no labākajiem latviešu kinooperatoriem. Dabas doto talantu Dāvis bija izkopis un attīstījis daudz lasot, iedziļinoties glezniecībā un interesējoties par mūziku. Dāvja kritēriji bija augsti. Un kino kā augsto mākslu viņš mīlēja ar visām tās sastāvdaļām.

Kā daudzi mūsu kino operatori, Dāvis profesionālo izglītību ieguva paralēli praktiskam darbam - Vissavienības Valsts Kinematogrāfijas institūta neklātienes nodaļu viņš absolvēja 1970.gadā. Vispirms bija darbs dokumentālajā kino - Dāvja skats liek mums ieraudzīt pasauli viņa acīm vairāk kā divdesmit filmās. Izveidojās domubiedru loks, kurā ietilpa režisori Imants Brils un Arvīds Krievs, asistents Voldemārs Jemeļjanovs - tie bija kolēģi un draugi, ar kuriem sadarbība turpinājās cauri gadiem. Dažas no kopīgi veidotajām filmām-„Dārgā redakcija”(1968),”Vasara Kurzemes balsīs”(1969),”Basi.Ir tāda vieta Kurzemē”( 1988).

Taču Dāvja „mākslinieka aci” novērtē arī aktierkino režisori un nemanāmi viņš tiek pārvilināts tanī kino pasaulē, kur var būvēt Savu realitāti, kur var konsekventāk realizēt Savu pasaules izjūtu, likt lietā zemapziņā snaudošās plašās zināšanas un veikt mākslinieciskus eksperimentus ar optiku, krāsu, apgaismojumu, kameras kustību. Šinīs vēlmēs Dāvja ieceres saskanēja ar režisora-dokumentālista Aivara Freimaņa plāniem „izmēģināt roku” aktierkino žanrā.
1974.gadā top savdabīgs žanru apvienojums filmā „Ābols upē”, kas bija kā atbalss tendencēm pasaules kinematogrāfā, kad profesionāli aktieri tika filmēti dzīvā, dabīgā vidē, konkrēti- Zaķu salā, kas tobrīd tika pakļauta kardinālām izmaiņām. Filma ir interesanta, kā kultūrvēsturisks dokuments.  Viena no augstākajām virsotnēm gan Aivara Freimaņa, gan Dāvja Sīmaņa , gan visa latviešu kino vēsturē ir filma „Puika”, kas veidota pēc Jāņa Jaunsudrabiņa „Baltās grāmatas” motīviem. Tik smalkus dabas vērojumus, tik bagātīgas krāsu nianses, tik konsekventi latvisku stilu spēja izveidot tikai īpaši talantīgs attēla režisors, un Dāvis Sīmanis tāds bija. Šī filma iezīmēta mūsu kultūrā ar īpašu zīmi- 1977.gadā tā saņēma  pirmo balvu „Lielais Kristaps”. Dāvja Sīmaņa domu biedrs bijis arī režisors Arvīds Krievs. Abu sadarbībā tapušas tādas pazīstamas filmas, kā „Spēle”(1981), „Aveņu vīns”(1984), „Fotogrāfija ar sievieti un meža kuili”(1987), „Ievas paradīzes dārzs” un arī pēdējā Dāvja filma „Dancis pa trim”(2011). Vēl jāpiemin Dāvja sadarbība ar režisoru Vari Braslu. Šajā radošajā sadarbībā tapušas asprātīgās, sirsnīgās, tāpēc tautā mīlētās kino lentes „Emīla nedarbi”(1985) un „Ziemassvētku jampadracis”(1993). Un kur tad vēl daudzi citi Dāvja šedevri - „Robina Huda bultas”(1975), ”Zem apgāztā mēness”(1976), „Vilkatis Toms”(1983), ”Dubultnieks”(1986), „Viktorija”(1988), ”Cilvēka dienas”(1989), „Anna”(1996) u.c.

Dāvis Sīmanis nodzīvojis darbīgu, piepildītu, cieņas vērtu radošu mūžu. Viņš dzīvo savās filmās un savos bērnos.

Radošā darba-piemiņas vakarā skatīsim fragmentus no Dāvja Sīmaņa uzņemtajām filmām . Vakaru vadīs Dāvis Sīmanis jun. un režisors Arvīds Krievs.

Mazajā zālē: 4.04. seanss 19:00

Ieeja: 2.00 Ls, pensionāriem, skolēniem un studentiem - 1.50Ls



Share


– Drukāt dokumentu