Atpakaļ

Jaunumi

4. MAIJA LATVIJAS FILMU MARATONS

Valsts svētkos – Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienā – Nacionālais Kino centrs jau tradicionāli rīko 4. maija Latvijas filmu maratonu kinoteātrī Splendid Palace – 12 bezmaksas seansus abās kinozālēs visas dienas garumā un brīvdabas seansu kinoteātra priekšpagalmā vakara noslēgumā.

Latvijas filmu maratons arī šogad piedāvā vairākas jaunu filmu pirmizrādes – kopā desmit! -, pasaulē šobrīd aktuālākās Latvijas filmas, spilgtus darbus no pēdējo gadu kinoražas, ieskatu Latvijas kinovēsturē un šogad pirmoreiz arī kaimiņu viesošanos – Igaunijas un Lietuvas filmu seansus.

Kinoteātra Splendid Palace Lielajā zālē šogad paredzēti seši Latvijas filmu maratona seansi, un pirmais no tiem, pulksten 11:30, sāksies ar bērnu un jauniešu animācijas filmu konkursa uzvarētāju darbu izlasi – šāds Latvijas Kinematogrāfistu savienības un studijas Animācijas Brigāde rīkots konkurss ir viens no pasākumiem pavasara norišu kopumā, kas veltīts Latvijas leļļu animācijas pamatlicēja Arnolda Burova (1915-2006) simtgadei. Programmā arī paša Burova filma Puķu Ansis (1968) un četras Burova darba turpinātāju pirmizrādes – režisoru Jāņa CimermaņaDaces RīdūzesMāra Brinkmaņa un Nila Skapāna jaunākās filmas.

Lielajā zālē programmu pulksten 13:00 turpina 2014. gadā vispopulārākā Latvijas filma – režisoru Jāņa Cimermaņa un Māra Putniņa spēlfilma Džimlai-rūdi-rallallā!, kas 2014. gadā iekarojusi gan TV reitingu, gan kinoteātru apmeklējuma topus. Tā ir lieliska iespēja uz ekrāna atkal redzēt veselu Latvijas aktiermākslas paaudzi, īstu zvaigžņu plejādi.

Atzīmējot 25. gadskārtu kopš LR Neatkarības deklarācijas pasludināšanas, seansā pl. 15:00 no Valsts Kinofotofonodokumentu arhīva šāgada filmu maratonam izcelts tieši 1990. gadā pirmizrādītais Anša Epnera lieldarbs Es esmu latvietis – divsēriju dokumentālā filma, kura tapa divu gadu laikā, apciemojot trimdas latviešus visur pasaulē – Eiropā, Austrālijā un abās Amerikās. Daudzi no filmas varoņiem vēlāk atgriezās un kļuva pazīstami Latvijā, bet tolaik visi vēl tikai sapņoja, ka Latvija būs brīva. Filmas aizkadra tekstu sacerējis un ierunājis dzejnieksImants Ziedonis, un tā ir emocionāla papildu dimensija Kalvja Zalcmaņa un Jura Podniekafilmētajam attēlam, kas veido Atmodas sajūtu, brīvības ilgu un latviskuma koncentrātu.

No 17:30 Lielajā zālē sākas pirmizrāžu sērija – vispirms trīs jaunas filmas, kas šajā pavasarī piedzīvo starptautiskās pirmizrādes prestižu pasaules kinofestivālu konkursos – režisoraEdmunda Jansona animācijas filma Roņu sala, kas atlasīta pasaulē nozīmīgākajam animācijas festivālam Anesī, tad mākslinieces un režisores Ievas Epneres īsfilma Atteikšanās(Oberhauzenes festivāla konkurss) un noslēgumā Lailas Pakalniņas jaunākā dokumentālā filmaČau, Rasma! (Nionas dokumentālā kino festivāls Šveicē).

Vakara lielā pirmizrāde pl. 19:00 ir studijā Mistrus Media tapusī režisores debitantes Ievas Ozoliņas pilnmetrāžas dokumentālā filma Mans tēvs baņķieris – aizraujošs trilleris, kurš sākas ar vēsturisku ieskatu 90. gados, kad jaunajā Latvijā vētraini attīstījās viss, ieskaitot mežonīgo kapitālismu, līdz beidzot sāka brukt bankas, piekrāpjot noguldītājus. TOP bankas prezidents vienā dienā pazuda ar visiem miljoniem, un viņa ģimene, ieskaitot meitu – šīs filmas režisori – 18 gadus nezināja, kas noticis ar tēvu. Un tad Interpol meklēšanā noskaidrojas, ka Malaizijā, kādā psihiatriskajā slimnīcā, dzīvo cilvēks, kas varētu būt Ievas tēvs. Un meita brauc to noskaidrot…

Lielās zāles seansus pulksten 20:30 noslēdz divas spēles īsfilmas, kam finansējums tika piešķirts 2014. gadā, Nacionālā kino centra pirmoreiz rīkotajā debijas filmu konkursā; savas pirmās filmas uzņēmuši režisori Agnese Laizāne (Spoguļvīrs) un Pēteris Ķimelis (Kālija parks).

Kinoteātra Mazajā zālē seansi sākas pulksten 11:00 ar daudzpusīgu mūsdienu Latvijas portretu, demonstrējot vairākas dokumentālās filmas no Latvijas Televīzijas iniciētā, Valsts Kultūrkapitāla fonda finansētā un sadarbībā ar Nacionālo Kino centru veidotā dokumentālā cikla Latvijas kods. Programmā divas Vides filmu studijas filmas – Mitrais (režisors Dainis Kļava) un Lones soms (režisors Dzintars Dreibergs), Ivara Zviedra un Ineses Kļavas Štābs Ipiķi un režisoraZigurda Vidiņa filma Mēstepatās par Imanta Ziedoņa iedvesmoto un vadīto dižkoku glābēju grupu.

Arī nākamie seansi Mazajā zālē stāsta par Latviju no dažādiem rakursiem – aizkustinoši sirsnīgs stāsts par dvēseļu radniecību starp vecu suitu sievu un jaunu Japānas studenti (Ināras Kolmanes dokumentālā filma Ručs un Norie pl. 13:00), vēsturiski personisks un mākslinieciski iespaidīgs režisora Pētera Krilova pētījums par mežabrāļiem un spiegiem aukstā kara laikā (Uz spēles Latvija, Lielā Kristapa balva kā labākajai pilnmetrāžas dokumentālajai filmai, seanss pl. 14:30) un pirmizrāde režisora Olafa Okonova dokumentālajai filmai 4 x 4 par brīvību – četri toreizējā Tukuma rajona, tagad četru Kurzemes novadu Tautas frontes deputāti, kas arī balsoja par Latvijas Republikas Neatkarības deklarāciju (seanss pl. 16:30).

Mazās zāles seansus noslēdz kaimiņvalstu kino viesošanās Latvijas Valsts svētkos – pulksten 18:00 šobrīd aktuālākā igauņu lielbudžeta spēlfilma 1944 (režisors Elmo Nīganens), vēsturiski episka drāma par diviem jauniem kareivjiem Otrā pasaules kara Austrumu frontē. Seansā pulksten 20:00 – lietuviešu dokumentālā filma Kā mēs spēlējām revolūciju (režisore Ģiedre Žickīte), par to, kā 1984. gadā, perestroikas laikā joka pēc dibināta jaunu arhitektu mūzikas grupa izraisa negaidīti atsaucīgu sabiedrības reakciju un pamazām iesaistās notikumu virknē, kas noved pie brīvības cīņām un Dziedošās revolūcijas.

Seansiem kinozālēs beidzoties, kinoteātra Splendid Palace priekšpagalmā tiks izvietoti krēsli lai jau tradicionāli varētu sākties brīvdabas nakts seanss ar filmu demonstrēšanu uz ēkas sienas. Šogad seanss aicinās atgriezties laikā pirms 25 gadiem, demonstrējot kinohronikas no tiem laikiem, kad par Neatkarības deklarāciju vēl tikai sapņojām, un par tiem laikiem, kad reibām no jauniegūtās brīvības.

Ieeja uz visiem filmu seansiem – bez maksas!

Latvijas filmu maratonu organizē Nacionālais Kino centrs, finansē Rīgas Dome un LR Kultūras ministrija, sadarbības partneri – Valsts Kinofotofonodokumentu arhīvs, pašvaldības SIA Rīgas nami un Latvijas filmu studijas.



Share


– Drukāt dokumentu