Atpakaļ

Jaunumi

Baiba Bergmane par saviem iespaidiem „27 TIMES CINEMA”.

„MĒS ATBALSTĀM UN IZGLĪTOJAM SAVĒJOS!” – tā varētu skanēt teju par kino SPLENDID PALACE tradīciju izveidojusies Starptautiskā Venēcijas kinofestivāla jauniešu programmas „27 TIMES CINEMA” atbalstīšana. Kino SPLENDID PALACE  nodrošina programmas dalībnieku  kandidātu atlasi Latvijā, uzrunājot jauniešus, regulārus kinoteātra apmeklētājus, tādus, kuri klusībā sapņo par lielo kino, tā aizkulisēm, norisēm, mīl veldzēties tajā netveramajā sajūtā, ko spēj sniegt labs kino.

„27 TIMES CINEMA” arī šogad pulcēs 27 jaunus kino mīļotājus no 27 Eiropas Savienības valstīm, sniedzot unikālu iespēju jau augusta beigās doties uz 69. Starptautisko Venēcijas filmu festivālu, lai klātienē tiktos ar pasaulē pazīstamiem režisoriem, producentiem un lektoriem, diskutētu par filmām un dalītos savās pārdomās par mūsdienu kino.

Šī gada laimīgā konkursa uzvarētāja BAIBA BERGMANE – Latvijas Kultūras akadēmijas Audiovizuālās un skatuves mākslas teorijas 3. kursa studente – tika izraudzīta kā vienīgā Latvijas pārstāve projektam „27 TIMES CINEMA” un, atrodoties Venēcijā, stāsta par saviem iespaidiem un piedzīvoto:

Venēcijas kinofestivāls ir sācies arī mums, kino mīlošiem jauniešiem no 27 dažādām valstīm! Programmas „27 TIMES CINEMA” ietvaros, vakar bija iespēja noskatīties īsfilmu projektu, kas tapis sadarbībā ar modes namu Miu Miu. Galvenā doma ir atbalstīt kino un sievietes šajā industrija. Projektu realizējušas 4 režisores: Zoe Cassavetes veidoja īsfilmu ar nosaukumu The Powder Room, Lucrecia Martel ar Muta, Giada Colagrande ar The Woman Dress un Massy Tadjedin ar It's Getting Late. Visās īsfilmās ir iespēja sekot līdzi sievietēm, kas ietērptas skaistos Miu Miu tērpos. Eventuāli stāsti par sievietēm lieliski pārtop par reklāmas klipiņiem pasaules zināmajam modes namam.

Enzo D'Alto animācijas filma Pinocchio bija savdabīgs, psihodēlisks piedzīvojums šajā kino žanrā. Multenīte bija pārlieku ātra, pārāk daudzkrāsaina un bērniem vietām neatbilstoša.

Vakars noslēdzās ar kanādiešu režisores Sarah Polley filmu „Stories We Tell”, kas pārsteidza gan ar filmas izvelēto pasniegšanas formu, gan ari ar tās stāstu. Jo filmas galvenie varoņi ir pati režisore un viņas ģimene. Sajūtas kā skatoties ģimenes albumu, kur ir kāds, kas tev pastāsta visu, bet vienā mirkli tu nesaproti vai tev vajadzētu to zināt.

Runājot par cilvēkiem, kas ir kopā ar mani Venēcijā, akcentēšu, ka visi lielākoties ir studējuši, daudzi jau pabeiguši bakalauru un sākuši jau maģistru kādā no kino sfērām. Tie ir vai nu teorētiķi, vai režisori, vai ar skatienu uz filmu producēšanu. Tiešām ļoti dažādi, bet visiem kopīga ir liela aizraušanās ar kino, kas sastāda lielu daļu no ikdienas dzīves. Daudzi, kas piedalījās šāgada konkursā pazīst iepriekšējo gadu dalībniekus, bet paši piedalījušies atlasē pat vairākus gadus pēc kārtas! Šis ir mūsu veiksmes gads, un mēs esam atvērti Venēcijas kino piedāvājumam.

Turpmāk vēl.

Cieņā,

Baiba Bergmane



Share


– Drukāt dokumentu