Atpakaļ

Jaunumi

Dāvja Sīmaņa Pelnu sanatorija

21. janvārī, Splendid palace notiks Latvijas pirmizrāde režisora Dāvja Sīmaņa debijas pilnmetrāžas spēlfilmai “Pelnu sanatorija”, kas sola izsmalcinātu vizuālo rokrakstu un filozofiski ietilpīgu tēmu. Filmas ideju ievesmojis nejauši izlasīts apraksts par Romas impērijas dzejnieka izsūtīšanu uz nelielu pilsētu pie Melnās jūras, tur piedzīvoto emocionālo vientulību un vēlmi saprast svešo pasauli ap sevi. Scenāriju Dāvis Sīmanis veidojis kopā ar savu māsu, rakstnieci un publicisti Tabitu Ruzāti, situāciju un pārceļot uz  nomaļu vietu Latvijā,  fiziski un garīgi izpostītā vietā, kur pēc I. Pasaules kara  ierodas  svešinieks – ārsts.

“Pelnu sanatorija” ir filma, kuras stāsts ir izdomāts, taču balstīts uz vēsturiskiem faktiem. Lai radītu maksimālu vēsturiskās ticamības sajūtu, filma uzņemta reālā vidē Tīreļpurvā un Lazdonas muižā, ļoti lielu uzmanību pievēršot  autentiskām detaļām, cilvēku tipāžiem, lietām un citiem filmas rekvizītiem. 

Režisors par savu jaunāko filmu “Pelnu sanatorija” saka:

“Pelnu sanatorija” ir vēsturiska drāma, kas atklāj nezināmu I Pasaules kara pusi; stāsts, cik karš var būt nežēlīgs pret tiem, kas aizmirstībā dzīvo noslēgtā lazaretes vidē un kas paši nav spējīgi par sevi parūpēties. Man filma ir personīgi īpaši nozīmīga, jo ne vien ļāva strādāt ar brīnišķīgu aktieru ansambli Eiropas kinozvaigznes Ulriha Matesa vadībā un ar tikpat brīnišķīgu un vēsturiski ieinteresētu filmēšanas grupu (operatoru Andreju Rudzātu; mākslinieci Kristīni Jurjāni un daudziem citiem), bet arī tādēļ, ka filma atklāj viena cilvēka, ārsta, mēģinājumu atrast sevī empātiju un emocionālo spēku, lai palīdzētu tiem, ka palīdzība nepieciešama. Manuprāt, tas lielā mērā saskan ar vienu no modernā laika problēmām, kad pasaules racionālie procesi bieži apspiež mūsu spēju just līdzi.

Režisors Dāvis Sīmanis līdz šim vairāk bijis pazīstams kā dokumentālā kino režisors un montažas režisors. Pats savās filmās viņš vienmēr centies nojaukt robežu starp dokumentālo un režisora izdomāto pasauli.

Režisors Dāvis Sīmanis ir kino dzimtas pārstāvis, viņa tēvs  bija izcilais  latviešu kinoperators Dāvis Sīmanis, bet mamma Aiva Sīmane joprojām ir viena no pieprasītākajām  filmu ražošanas organizatorēm, daudzu latviešu filmu direktore. Jau kopš 17 gadu vecuma  Dāvis Sīmanis sācis līdzdarboties filmu uzņemšanā Rīgas Kinostudijā, tādejādi iepazīstot kino virtuvi  un dažādus filmas veidošanas posmus.

Par viņa debiju režijā kļuva Latvijas Nacionālās operas ēkas atjaunošanas desmitgadei veltītā dokumentālā filma Versija. LNO (2006), kas ieguva Nacionālā filmu festivāla Lielais Kristaps balvu; sekoja – Zīmētājs (2007), Valkyrie Limited (2008), Pasaules skaņa (2010, kopā ar Gintu Grūbi) un Pēdējā tempļa hronikas (2012) par Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecību, Escaping Riga (2014) par divām izcilām XX gadsimta personībām: kinorežisoru Sergeju Eizenšteinu un filozofu Jesaju Berlinu, kuri abi dzimuši Rīgā, dzīvē nekad nav satikušies, bet tas būtu varējis notikt...Filmā ir tikai dažas vēsturiskas fotogrāfijas,  viss pārējais dokumentāla rekonstrukcija un fantāzija.



Share


– Drukāt dokumentu