Atpakaļ

Jaunumi

Gaidām Kannu filmas uz Splenid Palace ekrāniem

Slikts tas Kannu kinofestivāla gads, kad godalgotās filmas, netiek līdz publikai kinoteātros sava absolūtā mākslinieciskā radikālisma dēļ un skatītāji tās neiemīl… Tāpēc vienmēr tiek meklēti jauni modeļi, kā publiku pieradināt pie kino valodas novitātēm, bet neatbaidīt un negarlaikot.
Iepazinusies ar šī gada Kannu kinofestivāla filmām, neslēpšu 2012. gada kino mākslas un publikas sadraudzināšanas paroles.

1.Mīlestība

Nekā jauna? Gluži otrādi!
Šis ir īsts mīlestības gads tikai bez sentimenta, bez obligātā happy end. Mīlestībai ir dažādas sejas. Mīlestība sāp. Mīlestība ir upurēšanās. Mīlestība ir darbs.
Divi austriešu režisori, šogad piedāvā juteklisku un skaudru skatījumu uz dzīves skaistākajām jūtām.
Ulrihs Zeidls ar filmu Paradīze.Mīlestība/Paradis.Amour runā par kādu pusmūža sievieti, vientuļo māti, kur pieņem izaicinājumu nopelnīt vairāk. Viņa dodas uz Keniju, kur arī piecdesmitgadīga baltā sieviete ir iekārojama un seksuāli pievilcīga. Sieviete cer sevi pārdot jauniem puišiem Āfrikas nakts krāsā. Taču viņa nav radusi mīlēt(ies) izlsēdzot jūtas.
Kannu Zelta palmas zara laureāte, austriešu režisora Mihaila Hanekes filma Mīlestība/Amour ir kā zibens. Tās galvenie  varoņi joprojām silti un dziļi mīl, viņiem ir pāri astoņdesmit. Taču slimība ielaužas viņu idillē, Anna piedzīvo insultu.  Ārkārtīgi klusa, skaista un jūtu nozīmē intensīva filma. Mīlas stāts vispārākajā pakāpē.

2.Humors

Tā tiešām ir droša atslēga uz kinoskatītāju sirdīm. Par laimi ir režisori, kuri par nopietnām lietām spēj runāt viegli. Režisors Kens Loučs ir pastāvīgs  lielo festivālu  dalībnieks un ne reti laureāts, bet Latvijā salīdzinoši maz zināms. Šis režisors parasti stāsta piezemētus stāstus par tādiem ne pārāk veiksmīgiem un turīgiem britiem. Viņa jaunākā, Kannās godalgotā filma Eņģeļa tiesa/ The Angels’ Share ir ļoti asprātīga filma. Jauniešu bariņš, kuriem allaž kabatās caurums, izdomā veidu, kā uzlabot savu dzīvi – nozogot dārgu viskiju tieši no mucas. Nē filma, nav par zagļiem, bet par prieku dzīvot.
Īpašs šī gada kannu Kinofestivāla notikums bija vecmeistara, absolūta franču kino klasiķa Alena Renē jaunākā filma Jūs neko neesat redzējuši/Vous n’avez encore rien vu, kas ir literāri teatrāls joks filmas garumā. Jo drauga pēdējā vēlēšanās ir sapulcināt savās bēres draugus aktierus, kas kādreiz savas dzīves laikā ir tēlojuši kādu lomu „Eirdīkē”. Grezna franču aktieru buķete

3.Peronīgi stāsti

Nav nekā neatkārtojamāka un paradoksālāka par cilvēka dzīvi, ja stāsta godīgi. Kannu konkursā šogad ar panākumiem atgriezās Kristians Mundžu, rumāņu kino fenomena viszināmākais vārds. Viņa filma Aiz kalniem/Beyond The Hils ir ļoti delikāts un satraucošs vēstījums par divām rumāņu meitenēm, kas izaugušas bērnunamā, bijušas ļoti tuvas, bet dzīve viņas izšķīrusi. Viena no draudzenēm kļuvusi par mūķeni, otra atgriezusies no viesstrādnieces darbiem ārzemēs, vēlas draudzeni atgriezt laicīgajā dzīvē un atjaunot bērnības saites. Bet viņas katra jau pieder citai pasaulei, kas faktiski vairs nav savienojamas. Abas jaunās aktrises tika pie Zelta palmas zara par izcilu veikumu. Arī dāņu režisora Tomasa Vinterberga aizkustinošais stāsts Medības/The Hunt ar Madu Mikelsenu  nepatiesi apmelota bērnudārza audzināta lomā, atnesa aktierim zeltu un ir nenoliedzami viena no intriģējošākajām filmām.

Pirmā pārbaude ar Latvijas skatītāju…
Daļu no šīm izcilajām filmām jau septembrī variet gaidīt kinofestivāla „Baltijas pērle” programmā. Notiek pārrunas ar filmu izplatītājiem par publikas atsaucību ieguvušo filmu atstāšanu Splendid Palace repertuārā.
                      
Ar sveicieniem,

Daira Āboliņa



Share


– Drukāt dokumentu