Atpakaļ

Jaunumi

Lūriķis - filma, kas nogalina

1. decembrī plkst. 19:00 kinoteātrī Splendid Palace lektoriju cikla "Tas, ko Tu nedrīksti nezināt XI" nākamā pieturvieta - Lielbritānija un britu sinefīls un režisors Maikls Pauels. Vakarā būs iespēja baudīt Pauela ikonisko filmu Lūriķis (Peeping Tom, 1960), kas apspēlē kino kā perversu vērošanas izpausmi hičkokiski brutālā manierē. Pirms vairāk nekā 50 gadiem filma tika kritiķu izsvilpta un skatītāju gānīta - tā iznīcināja režisora karjeru pēc filmas iznākšanas uz ekrāniem. Savukārt mūsdienās tā ir kļuvusi par kulta kinolenti, jo tieši Pauels ir režisors,kurš atļāvās pārkāpt kino robežas un šokēja vairāk kā Alfrēds Hičkoks. Pirms filmas kino un literatūras zinātnieka Viktora Freiberga ievadlekcija. 

Pauela veikums vēsta par Marku Luisu, kurš dzīvo viens un strādā kino studijā, kā arī naktīs piepelnās, uzņemot pikantas sieviešu fotogrāfijas. Viņš arī uzņem filmu par bailēm, nogalinot nezināmas sievietes un filmējot viņu reakciju nāves laikā. Marks sadraudzējas ar apakšējā stāva kaimiņieni Helēnu, kurai neskaidri stāsta par savu filmu. Ziņkārības vadīta, Helēna Marka dzīvoklī noskatās viņa filmēto materiālu, taču Marks viņu pieķer. Kino zinātnieks Viktors Freibergs komentē filmu: “Vai tā joprojām spējīga šokēt auditoriju, jāspriež skatītājiem pašiem, taču uzskatīt, ka filma stāsta par slepkavu-maniaku nozīmētu ignorēt tās dziļāko jēgu.”

Maikls Pauels savā daiļradē līdzīgi kā Hičkoks izgaismo cilvēka tumšākās dziņas un zemapziņas krāterus, tomēr Pauels atkāpjas vairākus soļus tālāk no realitātes un reālpsiholoģijas nekā viņa tautietis. Pauels radījis alternatīvu kino valodu 40. un 50. gadu britu kinematogrāfā. Filmās Dzīvības un nāves jautājums (1946), Sarkanās kurpītes (1948) un Hofmaņa pasakas (1951) jaušama barokāli salta estētika, un tās tiek risinātas pasakai līdzīgos vēstījumos, iedvesmojoties no gotisko pasaku meistara Ernesta Teodora Hofmaņa. Tādi klasiķi kā Mārtins Skorsēze, Džordžs Romero un arī Frānsiss Fords Kopola atzinuši britu režisora stilistisko ietekmi savos darbos.

Viktors Freibergs pauž, ka “kino skatīšanās process bieži tiek pielīdzināts vuārismam – mums sagādā baudu ieskatīties varoņu intīmajā dzīvē, vērot viņu pārdzīvojumus vai ciešanas. No šāda skatupunkta raugoties, Pauela filmas galvenais varonis var tikt traktēts kā kino skatītāja metafora, līdz ar to jautājums, vai viņš ir noziedznieks vai savas iekāres “nevainīgs” upuris, zaudē jebkādu jēgu.” Britu režisora tuvs draugs Mārtins Skorsēze sacījis, ka Lūriķis un Federiko Fellīni pasaka visu par kino radīšanu un par filmas attiecībām ar skatītāju, kā arī preparē kino ambivalento objektivitāti un subjektivitāti. “Lūriķis ataino kino mākslas agresiju, arī kameras vardarbīgo dabu,” pauž Skorsēze.

Kinolektoriju Tas, ko Tu nedrīksti nezināt, kas šoreiz notiek jau 11. reizi, rīko Latvijas Kultūras akadēmijas Rīgas Kino muzejs sadarbībā ar kinoteātri Splendid Palace un Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu. Programmas ietvaros, aicinot skatītāju dziļāk izzināt kino vēsturi, iepazīties ar klasiķu rokrakstiem un nozīmīgiem darbiem, sešus trešdienu vakarus būs iespēja iepazīt Luisa Bunjuela, Žana Renuāra, Vernera Hercoga, Maikla Pauela, Roberto Roselīni un Larsa fon Trīra daiļradi.

Pilna kinolektoriju programma: splendidpalace.lv un kinoteātra sociālajos tīklos, kā arī  kinomuzejs.lv. Ieeja: 4,50 EUR.

Nākamais kinolektorija vakars notiks 9.12. ar itāļu režisora Roberto Roselīni road movie žanra filmu Ceļojums uz Itāliju (Viaggio in Italia, 1954) ar Ingrīdu Bergmani galvenajā lomā un kinokritiķes Dairas Āboliņas ievadlekciju.



Share


– Drukāt dokumentu