Atpakaļ

Jaunumi

NO 27/03 JŪLIJAS JAUNKUNDZE

No 27. marta kino Splendid Palace sāks demonstrēt režisores Līvas Ulmanes filmu „Jūlijas jaunkundze”, kas ir, iespējams, viens no izcilākajiem un provokatīvākajiem Augusta Strinberga lugas ekranizējumiem!

„Jūlijas jaunkundze” pamatā ir tāda paša nosaukuma izcilā zviedru dramaturga Augusta Strinberga luga, kas sarakstīta 1888. gadā. Lugas centrā ir attiecības starp jauno aristokrāti Jūliju, viņas tēva sulaini un pavāri. Psiholoģiski ietilpīgie Strinberga lugas tēli prasa atzīstamu aktiermeistarību. Līdz pat 19.gs. beigām „Jūlijas jaunkundze” tika uzskatīta par sociālo un morālo robežu graujošu darbu, iemiesojot visas modernā laikmeta briesmas, kuras nebija vēlamas tā laika sabiedrībā. Tomēr arī pēc vairākiem gadsimtiem lugas tēma ir tikpat aktuāla un sāpīga, atklājot universālu attiecību spriedzi starp vīriešiem un sievietēm, starp varu un padotajiem, kas īstenojas pavedinošā un nežēlīgā saspēlē, kurai pretoties nav spēka.

Daira Āboliņa, kinokritiķe: „Augusta Strinberga 1888. gada luga „ Jūlijas jaunkundze” ar savu slēpto kaisli vasaras nakts saulgriežos, ir labi pazīstama Latvijas teātra cienītājiem, un kino vēsturē piedzīvojusi vairākas ekranizācijas. Tās visas uzņemtas vētraini – gan ar ‘plus’, gan ar ‘mīnus’ zīmi. Ko tikai visu nav/ ir iespējams atrast Strinberga dialogos un zemtekstos! Sākot ar šķiru cīņu un beidzot ar sievietes nerealizēto emancipāciju… Režisore Līva Ulmane Strinbergu respektē, dievina un ienīst. Līvas Ulmanes filmai Jūlijas Jaunkundze slava nāca pa priekšu un filmai ir tikpat daudz kritizētāju, cik slavētāju. Ulmane veido filmu klasiskās skandināvu kino tradīcijās… bet darbību pārceļ uz Īriju. Titullomai izvēlas juteklisko austrālieti, rudmati Džesiku Časteinu, kura burtiski kļūst par pašas Ulmanes jaunības dienu atspulgu.  Filmā ir daudz vārdu, daudz klusuma, daudz dvēseles ciešanu. Varbūt tā ir oda sievietes vientulībai. Manuprāt, Strinberga Jūlijas jaunkundze nekad nav bijusi tik miesiska, kā tas ir Ulmanes filmā.”

Režisore Līva Ulmane, kā aktrise spēlējusi galveno lomu vienpadsmit Ingmara Bergmana filmās, ieskaitot „Persona”, „Čuksti un kliedzieni”, „Laulības dzīves ainas”, radost vienu no skaistākajiem aktrises un režisora tandēmiem kino vēsturē. Savas karjeras laikā norvēģu  izcelsmes aktrise un režisore Līva Ulmane ir saņēmusi daudzas prestižas kino balvas,  bijusi  Kannu kinofestivāla žūrijas prezidente(2001) un vērtējusi filmas Berlīnes filmu festivālā (1984), kā arī ieguvusi atzinību veidojot režijas darbus Eiropas un Amerikas teātros.

Muiža Īrijā, 19.gadsimta beigas. Vasaras saulgriežu noskaņās, neprātīgas uzdzīves un  sociālo barjeru krišanas noskaņās, Jūlijas jaunkundze un Džons, viņas tēva sulainis, dejo un dzer, apbur un manipulē viens ar otru. Viņa – vīzdegunīga un pēc pazemojuma noilgojusies, viņš – slīpēts, taču rupjš; saistīti savstarpējā riebumā un pievilkšanās spēkā.
Te pavedinoša, te huligāniska, vienlaikus mežonīga un maiga, viņu tuvība noved pie bezcerīgiem plāniem un vīzijas par kopdzīvi… Nezinot, kāds atausīs nākamais rīts, Jūlija un Džons rod Grieķu traģēdijas cienīgu izeju – cildenu un šausminošu.

Atbalsta: Europa Cinemas



Share


– Drukāt dokumentu