Atpakaļ

Jaunumi

Rīgas Starptautiskais kino festivāls - Līvas Ulmanes un Agneškas Holandas publiskās lekcijas

12.decembrī kino Splendid Palace notiks divu izcilu kino personību publiskās lekcijas - plkst.12:00 ar interesentiem tiksies Līva Ulmane, sarunu vadīs Viktors Freibergs, savukārt plkst.13:15 notiks poļu kinorežisores, Eiropas Kinoakadēmijas (EFA) valdes priekšsēdētājas Agneškas Holandas lekcija “Kino un TV – auditorijas paradumu maiņa mūsdienās, modernu TV seriālu nozīme sabiedrības norišu atspoguļošanā”, piedāvājot iespēju noskatīties arī savus darbus šajā jomā. Sarunas vadītājs - J.Putniņš

Ieeja bez maksas. 

Agņeška Holanda (Agnieszka Holland) 

Ievērojama poļu kinorežisore un scenāriste, strādājusi gan Polijā un Francijā, Vācijā un Lielbritānijā, gan ASV. Kopš 2014. gada - Eiropas Kinoakadēmijas valdes priekšsēdētāja.

Kinorežisores izglītību ieguvusi Čehijā, FAMU augstskolā. Atgriezdamās Polijā, Holanda kļūst par ievērojamo režisoru Kšištofa Zanussi un  Andžeja Vajdas filmu asistenti. Viņas debijas spēlfilma Provinces aktieri (Provincial Actors) 1980. gadā iegūst FIPRESCI balvu Kannu kinofestivālā. Filma iezīmē arī režisores daiļradei būtisko interesi par politiskajiem procesiem, kas vēlāk ir par iemeslu Agņeškas Holandas emigrācijai – viņa dodas uz Franciju īsi pirms 1981. gada ārkārtas stāvokļa pasludināšanas Polijā un tam sekojošām komunistiskā režīma represijām.

Agņeška Holanda ir vairāk kā 30 filmu un TV drāmu režisore – tostarp jāmin politiskais trilleris Drudzis (Fever, 1981), fantāzijas filma Noslēpumainais dārzs (The Secret Garden, 1984), ģimenes drāma Vašingtona laukums (Washington Square, 1997), izcilu personību biogrāfijās balstītās Pilns aptumsums (1995, par Artūru Rembo) un Pārrakstot Bēthovenu (2006)Rūgtie augļi (Angry Harvest, 1985), kas stāsta par jaunas ebreju sievietes bēgļu gaitām 2. Pasaules kara laikā, tika nominēta Amerikas Kinoakadēmijas Oskara balvai kā labākā ārzemju filma. Holokaustam, kurā cietusi arī režisores ģimene, viņa pievēršas arī filmā Eiropa, Eiropa (Europa, Europa, 1990), kas saņēmusi gan ebreju sabiedrības nosodījumu, gan nomināciju Oskaram par labāko scenāriju un Zelta Globusa balvu kā labākā ārvalstu filma. 2011. gada filmas Tumsā (In Darkness) pamatā ir dokumentāls fakts par Ļvovas ebrejiem, kas nacistu okupācijas laikā vairāk kā gadu slēpušies kanalizācijas sistēmā. Arī šī filma tika nominēta Oskaram kā labākā ārzemju filma.

Viņa ir scenāriju autore ne vien savām, bet arī citu režisoru filmām, no kurām atpazīstamākās ir Andžeja Vajdas Korčaks (Korczak, 1990) un Kšištofa Keslovska Trīs krāsas.Zilā (Three Colours. Blue, 1993).

Pēdējos gados Agņeška Holanda ir vairāk pievērsusies TV seriālu veidošanai . Viņas kontā politiskais seriāls Premjerministrs (Prime Minister, 2007), Degošais krūms (Burning Bush, 2013), Kāršu nams (The House of Cards, 2013), Rozmarijas bērns (Rosemary’s Baby, 2014).

Līva Ulmane (Liv Ullmann)

Līva Ulmane (1938) ir norvēģu aktrise, scenāriju autore un režisore. Nereti dēvēta arī par ievērojamā zviedru režisora Ingmara Bergmana mūzu un iedvesmotāju. Viņa nospēlējusi galvenās lomas vienpadsmit Ingmara Bergmana filmās, tostarp „Persona”, „Kliedzieni un čuksti”, „Laulības dzīves ainas” un citās. Aktrise vairākkārt bijusi nominēta ASV Kinoakadēmijas balvai „Oskars”, Holivudas ārzemju preses asociācijas balvai „Zelta globuss” (saņēmusi balvu kā labāka aktrise galvenajā lomā 1972. gadā par filmu „The Emigrants”), „Zelta palmas zaram” Kannu kinofestivālā u.c.


Kino un teātra režijai Līva Ulmane pievērsusies 1990. gados. Viņas jaunākais iestudējums ir „Tēvocis Vaņa” Oslo Nacionālajā teātrī.

 



Share


– Drukāt dokumentu