Tsoy

Spēlfilma

Krievija, Lietuva un Latvija

Režisors: Aleksejs Učiteļs

Garums: 97 min.

Galvenajās lomās: Jevgeņijs Ciganovs un Nadežda Kaļeganova, Pauļina Andrejeva, Mariana Spivaka, Igors Verņiks un Iļja Deļs.

Filmā piedalās arī latviešu aktieri Inga Tropa un Artūrs Skrastiņš.

Saites: Imdb

1990. gada 15. augusts. Nepārskatāms pagrieziens uz Latvijas ceļa. Kaucošas bremzes, griezīgi šņirkstoša metāla skaņa, gabalos saraustīts moskvičs. No avārijas vietas pazūd kasete, kuru Cojs klausījies pēdējās sekundēs pirms sadursmes. Kasetē ‒ vēl klajā nenākušais albums “47”. Turpinās notikuma izmeklēšana, bet zārks ar Viktora Coja mirstīgajām atliekām ceļo uz Ļeņingradu. Pie sēru autobusa stūres ‒ nelaimīgais autobusa Ikarus šoferis, otrs traģiskā satiksmes negadījuma dalībnieks. Nav atradies neviens cits, kas to varētu uzņemties.

Nerunīgais baltietis atpakaļskata spogulītī vēro Coja tuvākos cilvēkus. Sieva un mīļākā, producents un kolēģis no grupas Kino, mazais dēlēns un jauna fotogrāfe, kura mūziķī jau sen bezcerīgi iemīlējusies. Neviens no viņiem pagaidām nenojauš, kas ir viņu šoferis. Bet pirmais, kurš to sapratīs, bez pēdām pazudīs vienā no ceļmalas pieturām. Ceļš būs garš. Spriedze arvien pieņemsies spēkā; atmosfēra nokaitēsies līdz baltkvēlei.

Mīlestība, greizsirdība, aizdomas, iedzīvošanās kāre ‒ tas viss saplūdīs kopā, satīsies vienā ciešā kamolā, kuru, šķiet, no kaut kurienes vēro Cojs ‒ dzīvs. Uz ekrāna nebūs aktiera, kurš spēlētu Coju. Būs viņš pats ‒ krievu roka “pēdējais varonis”: viņa smaids, mazliet ironisko acu skatiens un dziesmu teksti, kuros ietverta tā pati ‒ vienīgā svarīgā ‒ jēga, kas arī šodien, kad pagājis ceturtdaļgadsimts, vēl aizvien turpina uzrunāt arvien jaunu paaudžu prātus un sirdis.

Filma krievu, latviešu valodā ar subtitriem latviešu valodā.