LĀCIS, LAUVA, ZARS - ENZO

Sešpadsmit gadus vecais Enzo, cienījamas buržuāziskas franču ģimenes dēls, nolemj kļūt par būvstrādnieku. Viņš pavada dienas, smagi strādājot un saejoties ar cilvēkiem no cita sociālā slāņa. Pusaudzis met izaicinājumu vecāku nosodījumam un noraida viņu cerības. Būvlaukumā viņš satiek vecākus kolēģus no Austrumeiropas. Viens no viņiem, Vlads, kļūst viņam īpaši tuvs. Šī tikšanās palīdz Enzo nobriest, mainojot viņa viedokli par apkārtējo pasauli un savu identitāti. Stāsts par pieaugšanu tverts smalkā aktierspēlē un kinovalodā, spriedzes pilnā saiknē starp Enzo un Vladu. Tas ir ne tikai ironisks komentārs par Eiropas elites burbuli, bet arī līdzjūtīgs skatījums uz cilvēkiem, kas atrodas tālu no kara Ukrainā, tomēr jūtas piederīgi tam un kam ir jāizdara izšķirīga izvēle.

“Zelta palmas zara” ieguvējs Lorāns Kantē (Klase, 2008), būdams smagi slims, filmai veltīja visu enerģiju, bet nomira, to nepabeidzis. Tās veidošanā iesaistījās viņa draugs un ilggadējais līdzautors Robēns Kampijo. “Es teicu Kantē, ka nevaru kļūt par viņu, bet darīšu visu iespējamo,” paskaidro Kampijo, nosaukdams filmu par abu ilgās draudzības kulmināciju. Projektā piedalījās daudzi ievērojami kinodarbinieki, tostarp Žaks Odiārs, Žans Pjērs un Liks Dardēni, kā arī citi. Filma atklāja Kannu kinofestivāla “Quinzaine des cinéastes” apakšprogrammā.