25.09.26
Ar Londonas kinofestivāla un Britu Kino institūta (BFI) atbalstu “Baltijas pērle” piedāvā 2025. – 2026.gada labāko filmu programmu.
Šajā filmu kolekcijā ir viss, par ko skatītāji dievina britu kino: spoži aktierdarbi un žanru daudzveidība, atjautīgi sižeti un izcila operatoru meistarība, ekscentriskums un īpašais, ne ar ko nesajaucamais humors. Katra filma šajā kolekcijā ir atsevišķa pērle.
Ekstravagants rakstnieks un skandalozs mākslinieks, kulta status ieguvis dziedātājs un populāra fotomodele, laulāts pāris, kas Ziemassvētku Amsterdamā sastopas ar saviem pagātnes grēkiem, un Jorkšīras kordziedāšanas entuziasti, kas met izaicinājumu pieklājības normām un aizliegtajam… Visas šīs filmas tiks demonstrētas tikai festivālā “Baltijas pērle”, un to plaša izrādīšana kinoteātros nav plānota.
“KEITA MOSA & FREIDS” ir filma, kas radusies uz sensācijas viļņa. Iedomājieties vien galveno varoni: brunču mednieks, mizantrops, azartspēlmanis un provokatīvi talantīgs mākslinieks – bīstams, valdzinošs, neparedzams un nežēlīgs.
Zigmunda Freida cienīgs mazdēls un daudzu bērnu tēvs – oficiāli viņš atzina četrpadsmit, lai gan runā, ka bērnu bijis krietni vairāk. Miljonārs un britu glezniecības klasiķis, cilvēks, kurš atteicās gleznot princesi Diānu un lika pašai karalienei Elizabetei ierasties viņa darbnīcā, ja jau viņa tik ļoti vēlējās viņa otas radītu portretu…
Kādu dienu Londonas Nacionālajā galerijā viņš nejauši sastop supermodeli Keitu Mosu. Tam sekoja kas daudz skandalozāks, maigāks un mulsinošāks par attiecībām, kādas Salvadoram Dalī bija ar Amandu Līru vai Pikaso ar Brižitu Bardo.
Divi ar nepakļāvīgi seksa simboli: viņa – sava skaistuma un karjeras pilnbriedā, viņš – slavas zenītā un brieduma gadiem raksturīgā pārgalvības posmā – abi kopā pavada deviņus mēnešus. Viņa pozē viņam vairākas reizes nedēļā no septiņiem vakarā līdz diviem naktī. Viņš glezno viņu kailu un mazliet zemāk par vidukli uztetovē viņai divas bezdelīgas.
Šis skandalozais “Kailportrets” (2002) Christie’s izsolē tiks pārdots par 3,93 miljoniem sterliņu mārciņu. Un neviens īsti nezina, kas patiesībā notika aiz viņa darbnīcas durvīm…
Taču tad ieradīsies “Oskara” balvas laureāts Džeimss Lūkass un uzņems filmu. Jums pašiem jāizlemj, kas tajā ir patiesība un kas – radošs izdomājums.
Mēs, savukārt, dodamies ceļojumā no 20. gadsimta sākuma Londonas uz atturīgo Jorkšīras provinci, kur lepnums un aizspriedumi nostājās starp Bahu un kaislību uz kordziedāšanu.
Kurš gan būtu domājis, ka kordziedāšana var mainīt veselas pilsētiņas dzīvi?
Cilvēkiem patīk dziedāt kopā, taču ko darīt, ja draudzes koris savas balsis ir pazaudējis kaujas laukos. Arī repertuārs raisa pretrunīgas izjūtas. Protams, varētu bezgalīgi dziedāt “Valdi, Britānija, pār jūrām!”, taču kā atteikties no vācu mūzikas, un ko lai iesāk ar Bahu, Bēthovenu vai Hendeli?
Un, kamēr visa pasaule cīnās ar globālām katastrofām, Jorkšīras ļaudis dara visu iespējamo, lai saglabātu britiem raksturīgo nesatricināmo mieru – viņi medī fazānus, tērzē krogos pie alus kausa un viesistabās pie tējas tases, apmeklē svētdienas dievkalpojumus un cenšas nezaudēt savaldību, saskaroties ar daudz nopietnāku apdraudējumu – jauno korameistaru.
Neviens nenojauta, ka līdz ar Henriju Gatriju viņu cienījamajā kopienā ielauzīsies pārmaiņas, kurām neviens nebija gatavs.
Tā bija gandrīz vai nosodāma kombinācija: neatkarīgs spriedums, nicinājums pret pieņemtajām normām un aizdomīga pārliecība, ka ikvienam ir tiesības būt tādam, kāds viņš ir. Gaisā jau virmoja skandāls, brīvdomība un kaut kas pavisam neatļauts…
Tomēr tieši viņš spēs iedvest korī jaunu dzīvību un piedāvāt tā dalībniekiem kaut ko vairāk. Tiesa, lai to panāktu, viņam nāksies mazliet sašūpot vietējos tikumus…
Savukārt mēs kopā ar jums varēsim baudīt lielisku aktierspēli maigā un aizkustinošā drāmā, kas mūs aizvedīs atpakaļ Vecās Anglijas atmosfērā, kur vēsture izpaužas nevis ar šāvieniem, bet caur cilvēku balsīm. Filma tiks demonstrēta tikai vienu reizi. Taču nav ne mazāko šaubu, ka to gribēsies noskatīties vēlreiz un vēlreiz!
Atstāsim Jorkšīras kori tā dumpīgajā saviļņojumā un ieskatīsimies kādā senā angļu savrupnamā Oksfordšīrā. Laipni lūgti grāmatu, viskija un džeza cienītāju klubā!
Mums šķiet, ka zinām, ko var sagaidīt, ja zem viena jumta neapdomīgi sapulcējas raiba radinieku kompānija. Jo īpaši tad, ja ģimenes galva ir ekscentrisks un noslēgts rakstnieks, kuru atveido neatkārtojamais Bils Naijs, bet viena no viņa bijušajām sievām ir izcilā Imelda Stontone.
Cita starpā te ir arī pieaugušie dēli, seni aizvainojumi, nevēlamas atmiņas, dzēlīgas piezīmes un neiztrūkstošie skeleti skapī.
Filmas scenāriju, kas tapis pēc lieliskā Deivida Gilberta romāna “& Sons” motīviem, sarakstījusi “Oskara” balvas laureāte Sāra Pollija, savukārt filmēšanu vadījis Venēcijas “Sudraba lauvas” ieguvējs Pablo Trapero. Tāpēc sagaidīt parastu, ikdienišķu ģimenes drāmu būtu pārāk vienkāršoti.
Stāsts uzņems apgriezienus, smīdinās, aizkustinās, pārsteigs ar notikumu gaitas absurdumu un patiesumu – līdz brīdim, kad viss, kas šķita pazīstams un paredzams, pēkšņi iegūs pavisam citu nozīmi.
Atliek vien novēlēt, lai gūstat no šī ceļojuma tikpat lielu baudījumu, kādu, šķiet, guvuši paši aktieri, kuri tik spoži izspēlējuši šo apburošo ģimenes haosu.
Lai jums nekļūtu garlaicīgi starp Jorkšīras pakalniem, senām muižām un nevainojami apcirptiem zālieniem, dosimies uz Ziemassvētku laika Amsterdamu, sekojot Stellas un Džerijam pēdās.
Kas gan var būt romantiskāks par ceļojumu ziemā!
Decembra sniegotās melanholijas apņemtā Amsterdama Stellai un Džerijam kļūs ne tikai par Ziemassvētku brīvdienu galamērķi, bet arī par atmiņu, šaubu un bīstamu atzīšanos teritoriju.
Bet ko mēs patiesībā zinām par cilvēku, kurš visus šos gadus guļ mums līdzās?
Kāpēc savus visdziļākos noslēpumus reizēm ir vieglāk uzticēt svešiniekam? Kur beidzas tuvība un sākas teritorija, kurā ieeja liegta pat mīļotajam cilvēkam? Un vai pastāv atzīšanās, pēc kurām vairs nav iespējams atgriezties pie dzīves, kāda tā bija iepriekš?
Pamazām filma iziet ārpus viena pāra stāsta robežām un pārtop poētiskā apcerē par laiku, ticību, atmiņām un mīlestību.
Un, kamēr Ziemassvētku Amsterdama mirdz svētku ugunīs, no tumsas pamazām iznāk pagātne.
Britu programmas pēdējā filma. Dižā mūziķa dzīves pēdējā nodaļa.
“DEIVIDS BOVIJS. PĒDĒJĀ NODAĻA”
Par Deividu Boviju, šķiet, ir uzrakstīts un uzfilmēts viss. Viņa dzīve ir izzināta un izanalizēta, sadalot to dziesmās, skatuves tēlos, radošajos posmos, lomās, albumos, fotogrāfijās un atmiņās. Un tomēr viena šā stāsta sadaļa līdz šim bija palikusi neatvērta. Tā pēdējā.
Bovijam piemita apbrīnojama īpašība: tiklīdz šķita, ka beidzot esam viņu sapratuši, izrādījās, ka viņš jau kļuvis par kādu citu. Mākslinieks, kurš visu savu mūžu bija veltījis savas personības pārvēršanai mākslas darbā, nevarēja tā vienkārši pamest skatuvi.
Zigijs Stārdasts un Berlīne, Let’s Dance un Glastonberija, kino, turnejas, leģendārais koncerts Hammersmith Odeon – filma mūs aizved atpakaļ uz viņa dzīves nozīmīgākajiem brīžiem kopā ar tuvākajiem draugiem un mūziķiem, kuri bija viņam līdzās. Taču visi ceļi šeit ved uz Blackstar.
Kas tas bija – atvadas, grēksūdze, rūpīgi izplānots mākslinieka pēdējais žests vai vēl viena pārvērtība cilvēkam, kurš nekad neļāva, ka viņam tiek pielikts punkts? Lai to saprastu, šis ceļš kopā ar viņu jānoiet vēlreiz.
Filma nemēģina atšķetināt Deivida Bovija personību, tā vienkārši ļauj mums atkal būt viņam līdzās – līdz pat pašai pēdējai nodaļai.
Gandrīz visas šīs programmas filmas tiks demonstrētas tikai vienu reizi. Nepretojieties kārdinājumam – atveriet programmu, izvēlieties filmu, kas jūs uzrunā, un tiekamies kinoteātrī!
Lepnums un aizspriedumi, prāts un jūtas, paradoksāls asprātīgums un izsmalcināta elegance, stīvs pieklājīgums, ekscentriskums un izcila aktiermeistarība – šīs filmas ietver visu to, par ko mēs tik ļoti mīlam britu kino.
