Putni, spārni un lidojumi, Latvijas daba un cilvēki, spilgtas parādības, kultūrvēsturiskas personības un arhīvu šarms – tik plašā spektrā šogad plānots Nacionālā Kino centra rīkotais tradicionālais 4. maija Latvijas filmu maratons, kas notiek divos paralēlos bezmaksas formātos – klātienē kinoteātrī „Splendid Palace” un visā pasaulē tiešsaistē, portālā filmas.lv.

Jau divdesmit gadus 4. maija Latvijas filmu maratona seansi notiek kinoteātrī Splendid Palace, kas nupat ieguvis starptautiska mēroga statusu un līdz ar to arī papildu pievilcību apmeklētājiem, – iekļauts Eiropas Kinoakadēmijas veidotajā Eiropas kinokultūras dārgumu sarakstā. Dažādi dārgumi būs skatāmi arī NKC Latvijas filmu maratonā, kuru šogad veido deviņi seansi divās kinozālēs un brīvdabas seanss vakara noslēgumā; svētku programma sāksies 13:00 abās zālēs vienlaikus.

Lielajā zālē pirmais, kā vienmēr, būs animācijas seanss bērniem, un to iesāks divas pirmizrādes, visjaunākās leļļu filmas no studijas Animācijas Brigāde – režisors Ēvalds Lācis izveidojis filmu Notikums Zaķu ciemā, kur lapsa filmē savu pavāru šovu, tāpēc uztraukties dabū gan gailis, gan zaķu ģimene, bet režisore Dace Rīdūze sadarbībā ar igauņu studiju Nukufilm radījusi filmu Sfinksas Albertas smaids, kur piedzīvojumi sākas Rīgas slavenākajā jūgendstila namu rajonā un aizved līdz pat Ēģiptei. Bērnu animācijas seansu turpinās sešas dažādu gadu īsfilmas par un ar putniem (1994–2012); tās veidojuši režisori Edmunds Jansons, Roze Stiebra, Nils Skapāns un Jānis Cimmermanis; programmā gan zīmēti, gan plastilīnā veidoti, gan leļļu animācijas putni un citas radības.

Lielās zāles seansā 15:00 tiks demonstrēts neparasts skatījums uz Latvijas cilvēku un dabas sadzīvošanu – režisores Lailas Pakalniņas jaunākā dokumentālā filma Putnubiedēkļi, kas uzņemta Rīgas lidostas teritorijā, poētiska un brīžiem komiska trillera skatījumā rādot lidostas dienestu centienus turēt putnus, zaķus, lapsas un citus dzīvās dabas iemītniekus drošā attālumā no lidmašīnām un skrejceļiem.

Vakara pirmizrāde 18:00 šogad būs režisores Kristīnes Želves dokumentālā spēlfilma Mildas istaba – dokumentālās 20. gadsimta dienasgrāmatās balstīts un eleganti lakoniskā stilā inscenēts stāsts par Latvijas pirmo filozofijas doktori, sieviešu tiesību aktīvisti un triju bērnu māti Mildu Palēviču (1889–1972), kuras dienasgrāmatu fragmentus filmā lasa aktrises Agnese Budovska un Indra Roga; filmas producente ir Mildas Palēvičas mazmazmeita Marta Bite.

Lielās zāles programmu ar seansu 20:00 noslēgs režisores Alises Zariņas jaunākā spēlfilma Nospiedumi, ar vieglu smaidu un dziļu sapratni runājot par nopietnām tēmām, mūžīgām šaubām un senām traumām, kas pārņem trīsdesmitgadnieces Ievas dzīvi, kad tajā negaidot atgriežas sen nesatiktais tēvs.

Kinoteātra Splendid Palace Mazajā zālē, kas tagad pārdēvēta par Straumes zāli, plānoti pieci seansi, un pirmais no tiem sāksies 13:00 ar rūpi par Latviju – režisores Kristas Burānes dokumentālā filma Visi putni skaisti dzied uzdod sāpīgu jautājumu – vai iespējams, ka cilvēka nesaprātīgās saimniekošanas dēļ kāda Latvijas putnu suga var saglabāties tikai tautasdziesmās?

Nākamais seanss 14:45 pievērsīsies pavasara aktuālākajai tēmai visiem tiem, kam tuvojas vai atmiņās jau iegravēts izlaidums kādā mācību iestādē, – režisores Martas Elīnas Martinsones spēlfilma Vecāku sapulce rāda komisku haosu jaunas skolotājas pirmajā vecāku sapulcē, kur sapulcējušies krāšņi tipāži un galvenais temats ir 9. klases izlaiduma rīkošana.

Īpašs notikums ieplānots seansā 16:30 – apgādā Aminori šajās dienās iznāk kultūrvēsturisks pētījums Viena mūža grāmata. Jānis Peters – dzejnieks, diplomāts, cilvēks, tā atvēršanas svētki notiks
4. maija Latvijas filmu maratona ietvaros, tāpēc filmas šim seansam izvēlējusies grāmatas sastādītāja Inita Saulīte-Zandere – skatīsimies amizantu televīzijas formāta eseju Un atkal Raimonds Pauls (1972), kur skan Paula un Petera pirmā kopīgi sarakstītā dziesma Zilā, un režisores Birutas Veldres Atmodas gadu dokumentējumu Jānis Peters un mūsu laiks (1989).

Nākamais seanss Straumes zālē ļaus ieskatīties Baltijas mēroga kinovēsturē – seansā 18:30 tiks demonstrēta restaurēta Igaunijas spēlfilma no šāgada Berlīnes festivāla programmas Berlinale Classics, fantāzijas trilleris Hotelis „Pie bojāgājušā alpīnista” (1979) ar leģendāro Latvijas aktieri Uldi Pūcīti galvenajā lomā. Pirms seansa kinozinātniece Dita Rietuma priekšvārdā iezīmēs Eiropas kino kontekstus šai spilgtajai filmai, kuru var uzskatīt par pirmo Baltijas neo-noir.

Straumes zāles programmu noslēgs viens no pēdējā laika izaicinošākajiem Latvijas kinodarbiem – pilnmetrāžas eksperimentālā animācija Dieva suns, ko veidojuši režisori brāļi Lauris un Raitis Ābeles; filmai jau ir arī pamatīga starptautiska reputācija un balvu saraksts, ieskaitot divas nominācijas Eiropas Kinoakadēmijas balvām, trīs Lielos Kristapus un pieteikumu Oskaru sacensībai. Vakara seansa skatītājiem jāatceras, ka šī patiešām ir „animācija pieaugušajiem” (ar ieteicamo vecuma ierobežojumu 16+).

Nu jau tradicionāli 4. maija Latvijas filmu maratons izskan ar brīvdabas seansu 21:30 kinoteātra priekšpagalmā Splendid Garden, un šogad turpināsim svinēt Maestro Raimonda Paula 90. jubileju, ielūkojoties arhīva materiālos, kas iemūžinājuši pianista, vēlāk komponista Paula aktīvo dalību Latvijas estrādes mūzikas piedzimšanā. Sadarbībā ar Latvijas Nacionālā arhīva Valsts Kinofotofonodokumentu arhīvu izveidota vēsturiska programma, kurā ietilpst Raimonda Paula pirmā kinomūzika animācijai – Arnolda Burova komiskā īsfilma Vecītis (1970) –, kinožurnālu un filmu fragmenti, kur piedalās dažādi mūziķu sastāvi un solisti, pie klavierēm Raimonds Pauls, bet noslēgumā divas TV koncertfilmas – Kā Minors kļuva par Mažoru (1965, režisore Vija Bunka) un Skumjš stāsts par Keriju (1978, režisors Ansis Bērziņš), Raimonda Paula un Jāņa Petera sadarbībā tapušā mūzikla kinokompozīcija.

Tiešsaistes formāta skatītājiem svētku programma, kā ierasts, būs pieejama NKC portālā filmas.lv bez maksas visu diennakti, par to detalizēta informācija sekos tuvākajās dienās.

4. maija Latvijas filmu maratonu rīko Nacionālais Kino centrs, atbalsta Rīgas valstspilsētas pašvaldība, LNA Valsts Kinofotofonodokumentu arhīvs, Kultūras informācijas sistēmu centrs (KISC) un Latvijas filmu studijas.