Dienas skaistule

Kino klasikas izlase “1967” ar Ditu Rietumu top sadarbībā ar nodibinājumu “Kinoskola”.  Piecas izcilas filmas, kas uzņemtas vienā gadā, dažādās valstīs un valodās.

Kino teorētiķe Dita Rietuma: “Katram ir kāds gads, kas viņam ir īpašs dažādu apstākļu un iemeslu dēļ. Man tāds ir 1967.gads, kad pasaules kino klajā nāca daudzas izcilas filmas, kas liecināja par pārmaiņām pasaules kino ainavā. Šis gads kino vēsturē ir viens no tiem brīžiem, kad šķietami atšķirīgas kino kustības dažādos kontinentos pēkšņi veido vienotu laikmeta portretu. Tas ir gads, kurā kino kļūst drosmīgāks, personiskāks un arī politiskāks, atsakoties no pārliecības, ka filmai jāstāsta tikai labi strukturēts stāsts. Eiropas jaunais kino – Francijas jaunais vilnis un citi Eiropas vitālie kino strāvojumi, tolaik jau bija iekustinājuši, apstrīdējuši klasisko kino valodu, savukārt Holivuda atrodas pārmaiņu priekšvakarā – savas filmas sāk veidot pirmie, tā dēvētās, jaunās Holivudas pārstāvji – režisori, kuriem piemīt drosme pārskatīt klasiskā amerikāņu kino tradīciju. Filmas, ko piedāvāsim izlasē 1967 runā gan par paaudžu konfliktu, seksualitāti, atsvešinātību un brīvības cenu, vienlaikus mainot arī paša skatītāja attiecības ar ekrānu. Tas ir slieksnis starp klasisko kino un modernitāti – brīdis, kad kino sāk ne tikai atspoguļot savu laiku, bet arī aktīvi to pārveidot.  Programmas ietvaros līdzās pasaules kino klasikai tiks izrādīta ne tikai Francijas un ASV klasika, bet arī filma ar unikālu likteni -  Rolanda Kalniņa filma Četri balti krekli – darbs, kas tapis 1967.gadā, bet savu starptautisko festivālu Kannu festivālā piedzīvoja pusgadsimtu vēlāk.” 

Dienas skaistule (Belle de Jour, 1967). Režisors: Luiss Bunjuels 

Franču režisora Luisa Bunjuela psiholoģiskā drāma ir balstīta Žozefa Kesela romānā. Filmas centrā ir Severīna – jauna, ārēji nevainojama un turīga sieviete, kura, nespējot rast piepildījumu laulībā, slepeni sāk strādāt elitārā bordelī par prostitūtu ar iesauku "Dienas skaistule". Dzīvojot dubultu dzīvi, viņa cenšas piepildīt savas apspiestās vēlmes un fantāzijas, taču pakāpeniski robeža starp realitāti un iztēli kļūst arvien nenotveramāka. Filma pēta seksualitātes, identitātes, morāles un sabiedrības normu tēmas, atklājot cilvēka psihes sarežģītību. Bunjuela darbs ir viens no spilgtākajiem Eiropas kino paraugiem, kas izceļas ar simbolismu, sirreāliem elementiem un daudzslāņainu vēstījumu.

Lomās: Catherine Deneuve, Jean Sorel, Michel Piccoli, Geneviève Page, Pierre Clémenti, Françoise Fabian.

Filma ieguva Venēcijas kinofestivāla augstāko apbalvojumu – Zelta lauvu (Golden Lion) 1967. gadā, nostiprinot Luisa Bunjuela reputāciju kā vienam no nozīmīgākajiem Eiropas kino režisoriem.

Filmas pamatā ir Žozefa Kesela 1928. gada romāns, taču pats režisors Luiss Bunjuels atzina, ka romāns viņam nav paticis. Viņš piekrita ekranizācijai, jo vēlējās pierādīt, ka no, viņaprāt, viduvēja literārā darba iespējams radīt izcilu filmu.

Katrīnas Denēvas kostīmus veidoja slavenais modes dizainers Yves Saint Laurent, bet apavus – Roger Vivier. Filmas elegantais vizuālais stils kļuva par 20. gadsimta modes ikonu.

Nosaukums "Belle de Jour" ir vārdu spēle. Franču valodā "dienas skaistule" atsaucas uz galvenās varones slepeno darbu. Vienlaikus tas ir arī zieda nosaukums, kas zied tikai dienā. Lai gan filma tiek uzskatīta par erotisku klasiku, tajā ir maz atklātu erotisku ainu. Tās spēks slēpjas psiholoģiskajā spriedzē, simbolismā un skatītāja iztēles rosināšanā.

Režisors Mārtins Skorsēze bija viens no filmas cienītājiem un palīdzēja popularizēt tās restaurēto atkārtoto izrādīšanu ASV 1995. gadā, iepazīstinot ar to jaunu skatītāju paaudzi.

Seansu izlase notiek sadarbībā ar nodibinājumu “Kinoskola”