BALTIJAS PĒRLE - KALIGULA. UNIKĀLĀ ATJAUNOTĀ VERSIJA

NB: Ļoti nobriedušam un zinošam kino skatītājam.

Unikālā rekonstrukcija ir pilnīgi jauna šokējošās, kulta kinematogrāfiskās klasikas versija ar vēl nepieredzētu daudzumu līdz šim nekad nerādītu kadru. Filmā nav neviena fragmenta no oriģinālās versijas!

“Vara samaitā, absolūtā vara samaitā absolūti.” (Džons Dalbergs-Ektons)

Atceraties, ko apgalvoja klasiķis? “Pasaulē nav bijis, nav un nekad nebūs varenākas un cēlākas varas par imperatora Tibērija varu!”

Laiks ir pagājis, daudz ūdens aiztecējis Tibrā, un diženā Roma kaujās ir zaudējusi daudzus no saviem dižākajiem dēliem.

Asiņainais tirāns un paranoiķis Tibērijs, kurš tur valsti pastāvīgās bailēs, ir vecs un nespēcīgs, taču ne mazāk bīstams. Un, lai gan viņš jau ir gatavs mirt, nepacietīgajam mantiniekam šķiet, ka viņš to dara pārāk ilgi un nepārliecinoši.

Diktators līdz pēdējam brīdim turas pie dziestošās dzīvības, taču imperatora gredzens ir pārāk smags novārdzinātajai rokai. Tomēr pietiek ar vienu neuzmanīgu kustību ar dunci, un… “Ave, Caesar”, paliec sveiks, mīļo Tibērij, ar tevi tika galā ar tavu paša ieroci.

Par trešo Romas imperatoru kļūst nevaldāmais Gajs Jūlijs Cēzars Augusts Germāniks, plašāk pazīstams ar iesauku Kaligula.

Viņš bija visiekārojamākais valdnieks, impērijas cerība, tomēr prieks bija īss. Astotajā valdīšanas mēnesī Gajs nopietni saslima un, šķiet, zaudēja veselo saprātu. Tieši šādā stāvoklī mēs viņu sastopam Tinto Brasa filmā.

Tā laika romiešus bija grūti pārsteigt ar nežēlību vai izvirtību, taču Kaligula, viņiem par nelaimi, turklāt bija arī ārkārtīgi impulsīva, ambicioza un slimīgi patmīlīga persona.

Šis kaislīgais entuziasts, nespēdams savaldīt savu iedzimto asinskāri un kauna trūkumu, iegrūž valsti nežēlības un netiklības bezdibenī – nevaldāmās orģijās, incestuālās izpriecās un iznīcības bezdibenī. Viņa vārds kļuva par sugas vārdu nevis reformu vai sasniegumu dēļ, bet gan masu represiju, izvirtības un amorālu sakaru dēļ.

Ideāls tēls varas haosa, neprāta un visatļautības izpētei. Kaligulas īslaicīgā valdīšana kļūs par vienu no asiņainākajām lappusēm Romas impērijas vēsturē.

Vai tā tas tiešām bija, vai arī kļuva par iztēles augli senajiem vēsturniekiem – jūtīgajam Tacītam un izcili izglītotajam Jozefam Flāvijam? Nav svarīgi, vai jūs ticat šai leģendai, jo nekādu pierādījumu nav. Viss ir vienkārši: “Vēsturē, Kaligula! Vēsturē!”

Tā ir filma ļoti nobriedušam un sagatavotam skatītājam. Tomēr tie, kuri ir gatavi riskēt un pieņemt šo darbu ar tā īpašajiem un brīžiem trakajiem noteikumiem, visticamāk piekritīs Helēnas Mirenas galīgajam vērtējumam – viņa raksturoja filmu kā “burvīgi neatvairāmu mākslas un dzimumorgānu apvienojumu”.