BALTIJAS PĒRLE - KAS JŪS ESAT, GARBO KUNDZE?

Grēta Garbo joprojām pieder tam laikam kino, kad cilvēka sejas attēls uz ekrāna izraisīja skatītāju ekstāzi. Dievišķīgs siluets, balss, kas skanēja kā noslēpums, un skatiens, kas varēja izkausēt aisbergu.

Grēta Garbo ir teikusi: “Manas dzīves stāsts ir stāsts par aizmugurējām ieejām, sānu durvīm, slepeniem liftiem un visiem tiem ceļiem, kas ļauj man parādīties un pazust, nesastopoties ar cilvēkiem, lai nevienam nebūtu laika mani traucēt.”

Viņas dzimšanas 120. gadadienā uz ekrāniem iznāk sensacionāla filma – dziļi personisks un aizraujošs pētījums par sievietes fenomenu, kuras pasaules slava, pēkšņā pazušana un gadiem ilgā vientulība joprojām rada leģendas, apbrīnu un daudzus jautājumus.

Ar vēl nebijušu piekļuvi personīgajiem arhīviem, intīmām vēstulēm un to cilvēku liecībām, kuri pazina viņas patieso dabu, filma rūpīgi atmasko mītus, atklājot īstenas sievietes tēlu: ievainojamas, spēcīgas, pretrunīgas.

Impresionistiskas rekonstrukcijas, atjaunots Manhetenas dzīvokļa interjers, reti kadri un liecības padara filmu ne tikai par biogrāfiju, bet arī par mēģinājumu pieskarties noslēpumam.

Viņas noslēpumainība bija tikpat liela viņas talanta daļa kā viņas unikālais skaistums. Viņa netēloja – viņas klātbūtne aptvēra un hipnotizēja. Viņas skūpsti “sadedzināja ekrānu” – nevis kaisle, bet traģiska dzeja palēninātā kustībā.

Viņa bija netverama katrā no savām lomām.

Garbo burtiski izkusa kaisles pārņemtās Annas Kareņinas un liktenīgās pavedinātājas Matas Hari tēlos; viņa mirdzēja majestātiskajā Karalienē Kristīnā un trauslajā kurtizānē Margaritā Gotjē; viņa bija eksaltēta krievu balerīna filmā Grand Hotel un neveikla, bet aizkustinoša revolucionāre Ninočka... Kas īsti viņa ir, Garbo jaunkundze?

Savu pēdējo lomu Garbo nospēlēja 36 gadu vecumā. Un tad viņa nozuda. Uz visiem laikiem.

“Es biju Grēta Garbo. Lieciet mani mierā.”