RIGA IFF - Es reti pamostos sapņojot

Lokarno Starptautiskā kinofestivāla konkursā izrādītā drāma uzdod jautājumus par iespēju saglabāt savu identitāti pasaulē, kas no jauna definē, ko nozīmē būt vīrietim, sievietei vai ukrainim. Vācu filmdare Štēvere pievēršas mazāk redzamiem dzimuma, identitātes un nacionalitātes pārklāšanās punktiem – to viņa dara sāpīgi un personīgi.

Viņi ir divi, jauni un piedzīvo pārmaiņas: vienu pamatā ir izvēle, bet otru – vardarbība un militāra agresija. Kad Olehs nolemj veikt dzimuma maiņu, mīļoto attiecības satricina Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākums. Karš Ukrainā 2022. gadā personīgo stāstu pārrada izdzīvošanas jautājumā – par tiesībām būt pašam, mīlēt un izvēlēties savu dzīvi laikā, kad sabiedrība pieprasa skaidras lomas un kopīgu identitāti. Kur ir tavas, manas un mūsu mīlestības robežas?

Pretstatīt kara brutalitāti iepretim trauslam klusumam – tā stāsta režisore Štēvere un scenāriste Anna Melikova, kuras kopā ar ukraiņu un vācu komandu (emocionāli niansēto darbu producējis mūslaiku klasiķis Toms Tikvers) iedvesmojušās no draugu un filmas komandas pieredzēm. Intīma un vizuāli izteiksmīga izvēļu hronika par mīlestību, brīvību un identitāti karadarbības apstākļos. Izvēlēloties atainot kara vaigu pastarpināti – caur valodu, sarunām un nepateikto –, spēlfilma retorizē, vai karā personiskās identitātes robežas un tiesības (iz)dzīvot savu dzīvi kļūst mazāk svarīgas, kad mūsu kopīgās robežas tiek pārkāptas?