BALTIJAS PĒRLE - AR DANTES ROKU

 FESTIVĀLA ĪPAŠAIS NOTIKUMS: FILMA TIEK DEMONSTRĒTA UNIKĀLĀ PILNĀ REŽISORA VERSIJĀ — BEZ JEBKĀDIEM SAĪSINĀJUMIEM. TIKAI VIENS SEANSS. 

“Mūža pusceļu noiedams, es nonācu tumšā mežā....” Mūs ir pārliecinājuši, ka rokraksti nedeg. Un tie paši ļaudis ir brīdinājuši: nekad nerunājiet ar svešiniekiem... Jo, kā zināms, visbīstamākās lietas šajā pasaulē sākas ar šķietami nevainīgu: “Nu, ļaujiet tikai paskatīties...”  Kādu dienu ne pārāk veiksmīgs un mēreni bezrūpīgs rakstnieks saņem retu manuskriptu, par kura autoru tiek uzskatīts Dante Aligjēri. It kā autentiskuma noteikšanai.

 Nejaušība vai tomēr kāda bīstams uzaicinājums? Piesardzīgs un apdomīgs cilvēks šādā lietā neiesaistītos un censtos par to aizmirst. Taču, pamanījis ap manuskriptu aizdomīgu rosību, viņš tiek ierauts šajā riskantajā spēlē, kas pilna drūmu noslēpumu un baisu priekšvēstnešu. Tad notiek kaut kas neizskaidrojams: laiks un telpa saduras, savijot kopā paralēlas dzīves, kuras šķir septiņi gadsimti. Cilvēki parādās un bez pēdām izgaist, pārvietojoties starp XXI un XIV gadsimtu, un vairs nav iespējams saprast, kur ir mūsu uzņēmīgais rakstnieks un kur — nemirstīgās “Dievišķās komēdijas” autors Dante Aligjēri.  Paradīze un elle. Mīlestība un nodevība. Skaistums un apsēstība. Divus laikmetus saista viens noslēpums. Teksts kļūst par spoguli, kurā ikviens ierauga savu bezdibeni un gaismu, kas mirgo tā dziļumā. Viss parasti sākas ar ziņkāri, bet beidzas... Lai gan — kurš gan ir teicis, ka šādiem stāstiem vispār mēdz būt beigas?  

“Ar Dantes roku” ir grandiozs un pretrunīgs izcilā režisora un gleznotāja Džūliana Šnābela kinodarbs. Daudzslāņains, izsmalcināts kino audekls, kurā ciešā mezglā savijas vēsturiska drāma, detektīvintriga un iekšējs garīgs ceļojums. Šis ir tas retais gadījums, kad filma necenšas būt ērta un viegli uztverama, bet pati izvēlas savu skatītāju — pārdomātu un izsmalcinātu, kurš ir uzņēmies risku iesaistīties stāstā.