BALTIJAS PĒRLE - AR MĪLESTĪBU, MERILINA. NEPAZĪSTAMĀ MERILINA MONRO

“Kad jums jautās, kāda es biju… kāda patiesībā bija Merilina Monro — ko jūs atbildēsiet?”

Sensacionāls atradums, ar kuru sākas filma, liek apzināties ne vien to, cik maz mēs patiesībā zinām par Merilinu Monro, bet arī to, ka ievērojama daļa šo priekšstatu ir meistarīgi radīta ilūzija, nevis patiesa realitāte.

Esiet gatavi negaidītam skatījumam, atklātai sarunai un personīgai līdzdalībai.

Unikāli materiāli, vēstules un fotogrāfijas, kas glabājās viņas pēdējā vīra, dramaturga Artura Millera, arhīvā, kā arī aizkulišu kadri, personīgās dienasgrāmatas, dzejoļi un piezīmes, ko aktrise novēlēja Lī Strasbergam — savam ilggadējam skolotājam un tuvam draugam, — pirmo reizi kļuvuši pieejami plašākai publikai un veidojuši pamatu viņas tēla jaunam skatījumam šajā filmā.

Tas ir drosmīgs mēģinājums, kas rada retu privilēģijas sajūtu — ielūkoties aiz vēstures priekškara un pārvērst dokumentālu pētījumu dziļi personiskā pārdzīvojumā, sentimentālā ceļojumā pagātnē. Tur, kur leģenda izgaist un paliek vientuļa sieviete, kura visu mūžu tiekusies pēc sava sapņa.

Ievainojamība, mokošā savas nepietiekamības izjūta, iekšējā cīņa un apslēpta trauksme šeit atklājas ar satriecošu skaidrību.

Mēs jau sen esam pārkāpuši to robežu, aiz kuras vēl būtu jāpierāda Merilinas Monro prāts un vērīgums. Pat spēlējot “dumjo blondīni”, viņa nekad nekļuva par banālu karikatūru: viņas tēlos vienmēr vīdēja viegla, gandrīz netverama pašironija — pārāk smalka, lai būtu nejauša: “Es varu būt gudra, kad tas ir vajadzīgs, taču lielākajai daļai vīriešu tas nepatīk.”

Filma veidota kā daudzbalsīgs audekls, kurā Monro atklājas ne tikai kā jutekliskuma simbols, bet arī kā varone, kura ir it kā izkāpusi no Tenesija Viljamsa lugu lappusēm — dzīva, ievainojama sieviete ar iekšēju spēku, cieņpilna savās alkās pēc sapratnes un cilvēciskas līdzjūtības.

Tas ir izsmalcināts un mākslinieciski izteiksmīgs darbs — vienlaikus atjautīgs likteņa pētījums un maigs mīlestības vēstījums tai pašai blondīnei, kuru pasaule tik ļoti tiecās pielūgt, bet tā arī nespēja pa īstam saprast.