Bezgalīgā zilgme

Pāri Brazīlijas koši zilajām debesīm lasāms sauklis "Nākotne pieder visiem!” Šajā distopiskajā labklājības valstī sabiedrības uzplaukuma nosacījums ir tāds, ka visi vecāka gadagājuma cilvēki ir jāizmitina attālās kolonijās. Terēzai, kas strādā aligatoru fermā, draud pārcelšanās. Viņai ir noteikta aizbildne - pašas meita. Ne soli viņa nedrīkst spert bez atļaujas. Asprātīgajai sievietei ir sapnis, un drīz vien viņa izprāto, kā izvairīties no  “labdaru” tvēriena. Sākas jauna nodaļa Terēzas dzīvē - distopija pārvēršas eksotiskā ceļojumā. Jo pārgalvīgāka, baudot brīvību, kļūst piedzīvojumu meklētāja, jo vairāk pārsteigumu, burvīgu tikšanos, dramatisku pavērsienu un komisku epizožu viņu sagaida noslēpumainās Amazones krastos. Ne Terēza, ne skatītāji nezina, kas slēpjas aiz nākamā līkuma, bet viens ir skaidrs: nekad nav par vēlu kļūt par sevi pašu, nekad nav par vēlu atrast laimi.

Videomākslinieks un režisors Gabriēls Maskaru pieder Brazīlijas jaunajai kinorežisoru paaudzei, kas jau guvusi starptautisku atzinību. Ar Bezgalīgo zilgmi viņš met izaicinājumu stereotipiem: “Mēs reti redzam vecus cilvēkus saceļamies pret sistēmu, it kā dumpība piestāvētu tikai jaunajiem. It kā veciem ļaudīm distopijā pat nebūtu ļauts eksistēt.” Filmas pirmizrāde notika Berlīnes kinofestivālā, un tai piešķirts “Sudraba lācis”, un tā izvēlēta arī par kino festivāla “Lācis, lauva un zars” atklāšanas filmu.