BALTIJAS PĒRLE - ROKO UN VIŅA BRĀĻI

Kad Lukīno Viskonti jautāja, kura no viņa filmām ir vismīļākā, atbilde vienmēr bija viena un tā pati: “Roko un viņa brāļi”.
“Šī ir mana vispersoniskākā un, iespējams, arī vismīļākā filma.”

NB: FILMA TIEK DEMONSTRĒTA TIKAI VIENU REIZI

Pēc Džovanni Testori romāna “Tilts pār Gizolfu” motīviem.

Spēcīga, majestātiska filma ar grandiozo Nino Rotas mūziku un izciliem aktieriem vēl arvien tiek uzskatīta par nepārspētu neoreālisma šedevru. Melnbaltie tēli, ko radījis operators Džuzepe Rotuno, mirdzot maigā perlamutra gaismā, akcentē filmas dramatismu, dziļumu un cēlumu.

Saulainā Lukānija Itālijas dienvidos — svētīta olīvkoku, mēness smeldzes un varavīkšņu zeme. Taču tagad tur ir ziema: lietains rīts pār Adrijas jūru, drūmas debesis, bezdarbs un nabadzība. 

Kad Parondi ģimene, lielu cerību spārnota, pārceļas uz trokšņaino, industriālo Milānu, tai līdzi dodas ne vien trūkums, bet arī ģimenes drāma: patriarhālās vērtības un izkropļota uzticība saduras ar lielpilsētas skarbo realitāti.

Tā sākas episkā sāga par garīgo trimdu, par vīrišķību, ko ievainojušas ambīcijas un greizsirdība, kur cerība ir nešķirama no zaudējuma.

Tas ir morāles reibonis un jūtu cildenuma nesasniedzamība — uz Milānas katedrāles ažūrās marmora gotikas un miglas virs Navilji kanālu fona.

Un bokss, ļoti daudz boksa.

Tomēr šis nav stāsts par boksu, bet par ģimeni, kuru sašķeļ pašas radītā mīta smagums — ģimeni, kurā katrs no brāļiem, mēģinot atrast savu ceļu, tiek ierauts postošas pašuzupurēšanās, mīlestības un nodevības virpulī. 

Dzīve, kas nolikta uz velnišķīga cēlu nodomu altāra — tā ir pasaule, kur no aklas, neprātīgas pakļaušanās ģimenē līdz noziegumam ir tikai viens solis.

Reibinoši piesātināts emocionāls stāsts par ģimeni, kurā savijusies mīlestība, pašuzupurēšanās, kaisle, nodevība, piedošana un atvadīšanās…

Filmai piemīt nepanesama emocionālā spriedze un traģisks diženums. Režisors apvieno neoreālisma dokumentālismu ar cildenu operisku ekspresiju, sasniedzot katarses spēku, kas pielīdzināms antīkajām traģēdijām.

Filmas oriģinālās režisora versijas restaurācija tika veltīta Lukīno Viskonti 120. jubilejai.

Restaurāciju veica “Cineteca di Bologna” sadarbībā ar “Titanus”, “TF1 Droits Audiovisuels” un “The Film Foundation”, ar “Gucci” finansiālu atbalstu.