BALTIJAS PĒRLE - ROMIJA UN ALĒNS: BEZGALĪGĀ MĪLESTĪBA

“Kurš iemīlējās pirmais – tu vai es? – Ne tu, ne es. Mēs iemīlējāmies vienlaicīgi.”

Daži mīlas stāsti pieder ne tikai saviem varoņiem, bet veselam laikmetam.

Gandrīz vairs nav palicis neviena, kurš atcerētos, kā viss sākās.

…Vai atceries mūsu mīļāko jautājumu? “Kurš iemīlējās pirmais – tu vai es?”

Mēs skaitījām līdz trīs un atbildējām vienlaikus: “Neviens. Mēs iemīlējāmies viens otrā vienlaicīgi…”

Romija Šneidere un Alēns Delons. Mīlestība, kas nebeidzās līdz ar viņu romānu, pārdzīvoja laiku un kļuva par Francijas kino zelta laikmeta simbolu.

Parīze, 1959. gads. Viņa jau bija slavena aktrise, viņš – tikai karjeras sākumā. Viņa uzskatīja viņu par vulgāru, viņš viņu – par neciešamu. Tā sākas viena no skaistākajām Eiropas kino leģendām.

Filma mūs aizved pagātnē pirms vairākiem desmitiem gadu. Romijas un Alēna dzīvoklis Parīzē, filmēšanās paviljoni, reti mēģinājumu kadri no Lukīno Viskonti izrādēm, pirmizrādes, kinofestivāli un privātās dzīves mirkļi – no šīs atmiņu mozaīkas pamazām veidojas divu cilvēku portrets, kuru likteņi uz visiem laikiem izrādījās nesaraujami saistīti.

No pirmās tikšanās līdz kaislīgam romānam, no šķiršanās līdz negaidītai atkalredzēšanās reizei filmas “Baseins” uzņemšanas laukumā – filma soli pa solim atjauno viņu attiecību hroniku.

Viņš kļuva par svarīgāko vīrieti viņas dzīvē. Viņa uz visiem laikiem palika viņa bezgalīgā mīlestība, viņa Puppelé (lellīte).

Viņu romāns ilga tikai dažus gadus, taču visa turpmākā dzīve sabiedrības acīs tika uztverta caur šīs mīlestības prizmu.

Līdz pašām beigām un uz visiem laikiem – kvēlā kaislē un likteņa smagākajos pārbaudījumos – Romija Šneidere un Alēns Delons paliks viens otra lielā mīlestība.

Viņi izšķīrās, tomēr nekad nepazuda viens no otra dzīves. Iespējams, tieši tāpēc viņu stāsts pārtapa mītā par “mūžīgajiem līgavaini un līgavu” – les éternels fiancés.

Tekstā izmantots fragments no Alēna Delona atvadu vēstules – viņa pēcnāves mīlestības apliecinājuma (déclaration d'amour posthume).