BALTIJAS PĒRLE - SEPTĪTĀ GADA DRUDZIS

 Ir divu tipu vīrieši: tie, kuri ir uzticīgi, un tie, kuri vienkārši pagaidām ir vieni mājās. Ričards Šērmans pieder pie otrās kategorijas. Un lai cik ļoti viņš sevi mierinātu, pārliecinot par savu neatvairāmību un “savvaļas runča seksuālo sparu”, jautājums joprojām paliek atklāts. Vasara Ņujorkā ir bīstams laiks. Pilsētu tā nomoka karstums, ka kūst ne tikai asfalts, bet arī labi nodomi. Nemaz nerunājot par morāles principiem. Pavadījis sievu ar bērnu atpūsties, Ričards paliek viens ar savām ilūzijām un sakāpināto iztēli. 

Tas jau ir zināms priekšvēstnesis, jūs teiksiet. Un tad no augšstāva lejā nonāk viņa… Viegla kā vasaras vējš un tik naiva, ka tas gandrīz robežojas ar noziegumu, — iemiesojums visam, par ko precētam vīrietim vientulībā nevajadzētu domāt. Ne tik daudz sieviete, cik katastrofa, kas piemeklējusi viņa pašapziņu. Viņa nevilina — viņa vienkārši eksistē, un ar to pietiek, lai sagrautu pat visstiprāko laulību. Ričards izmisīgi cenšas izvairīties no laulības pārkāpšanas. Viņa arvien vārgākā apņēmība pretoties kārdinājumam pazemīgi atkāpjas. 

Lai gan galu galā šis stāsts nemaz nav par neuzticību, bet gan par to, cik grūti ir saglabāt morāles principus, ja cilvēkam ir bīstami bagāta fantāzija. Un tālāk viss ir vienkārši: vai nu tu atgriezies realitātē, vai arī paliec tur, kur savā iztēlē jau gandrīz visu esi sev atļāvis. …Nekad nevar zināt, kas tevi sagaida paša dzīvoklī, taču viens ir skaidrs: puķupods nevienam un nekad tāpat vien uz galvas nevar uzkrist.