Kinoteātris “Splendid  Palace” veido daudzveidīgu kino programmu, savai publikai piedāvājot ne tikai skatīties filmas, bet arī piedalīties diskusijās par redzēto. Kinoteātris “Splendid Palace” atsāk publikas iecienītos dokumentālā kino pirmdienu seansus! Tikai pirmdienās pēc dokumentālajām filmām ir iespēja sarunāties  ar filmas veidotājiem gan par filmas tēmas aktualitāti, gan par filmas veidošanas aizkulisēm. Jautājumu un atbilžu sesija pēc filmas seansa ir iecienīts formāts kino pasaulē, kas ir iedzīvojies arī Splendid Palace repertuārā. Dokumentālais kino ir viens no svarīgākajiem filmu veidiem, kas ļauj saprast par ko domā un kādos vizuālos tēlos kino veidotāji izpauž savu attieksmi gan pret tagadni, gan pagātni. Tā ir iespēja iepazīt vēsturi no mūsdienīgiem rakursiem un sajust tagadnes problemātiku caur autorkino prizmu.

22. novembrī 20:00 itāļu režisora Alesandro Rosellīni filma “Es piedzimu Rosellīni” (The Rossellinis) un pēc filmas diskusija par kino vēstures liecībām un sadarbību ar Rosellīni dzimtu ar filmas  scenāristu Dāvi Sīmani.

Dokumentālā filma par pasaulē vienu no ietekmīgākajām kino dzimtām ir veidota kā slavenā režisora mazdēla, nu jau 54 gadus veca kunga ceļojums plašās ģimenes attiecību labirintos. Alesandro Rosellīni dokumentālās filmas režisora statusā veic ģimenes revīziju, mēģinot noskaidrot ne tikai to, kāpēc citi Rosellīni ir bagātāki, laimīgāki un talantīgāki, bet arī mēģinot atrast šajā raibajā kompānijā kopīgas pazīmes, kuras līdzinātos īpašas slimības, rosellinīta simptomiem. Režisors Roberto Rosellīni, itāļu neoreālisma patriarhs, pēc otrā pasaules kara radīja jaunu kino stila virzienu. Neskatoties uz skarbo pasauli, ko viņš rādīja savās labākajās filmās, publika gāja uz kinoteātriem, lai ieraudzītu uz ekrāna sev līdzīgus, daudz cietušus, lepnus un izturīgus cilvēkus. Roma, atklātā pilsēta / Roma città aperta  (1945), Paisà (1946), Vācija, nulles gads / Germania anno zero (1948), Stromboli, Dieva zeme / Stromboli, terra di Dio (1950) radīja jaunu kino stilu, kas bija pilnībā brīvs no inscenēta glamūra un aicinājuma uz bēgšanu no realitātes. Rosellīni kļuva par pēckara paaudzes galveno režisoru, kā tas tiek atzīmēts (ne bez ironiska patosa) arī dokumentālajā filmā “Es piedzimu Rosellīni”.  Vai dzimta joprojām seko sava ciltstēva radītajiem kino kanoniem?

6. decembrī 20:00 “Emīlija. Latvijas preses karaliene” - dokumentālā filma (7. sērija) un sarunas ar filmas režisoru un producentu Gintu Grūbi.

Daudzsēriju filmas “Emīlija. Latvijas Preses karaliene” noslēdzošā daļa ļauj iepazīt dzimtas pēctečus. Dokumentālā filma sniedz bagātu faktoloģisko un foto materiālu par preses izdevējas dzīvi  trūkumā un pārticībā. Filmā akcentēts Emīlijas adoptētā dēla Jura (Žorža)  un viņa dzimtas liktenis. Viņi ir atgriezušies no emigrācijas Kanādā un pašlaik atjauno un apsaimnieko Benjamiņu īpašumu Valdeķos Latvijā. Vēsturiskajā  Benjamiņu vasaras mājā, pateicoties ģimenes labvēlībai, filmētas arī nozīmīgas filmas epizodes, kas ļāvušas arī aktieriem sajust vides autentiskumu un pietuvoties saviem tēliem cilvēciskā nozīmē. Filma uzdod daudz jautājumu gan par Emīlijas attiecībām ar fotogrāfu un pareģi Eiženu Finku, gan par uzticības personu un draudzeni Bertu, gan par Benjamiņa juniora, Antona Benjamiņa pirmās laulības dēla un viņa ģimenes dramatisko dzīves stāstu.

20. decembrī  20:00 “Kur tu esi, Ādam?” un diskusijas tēma: “Vai tā ir Ziemassvētku vēsts - izvēlēties kalpot Dievam un kļūt par mūku?”

Filmu par senā Dohiāras klostera mūku dzīvi Grieķijā veidojuši režisors un operators Aleksandrs Zaporošenko un producents Aleksandrs Pliska.

Filma, kas jau pulcējusi pilnas Splendid Palace zāles un saņēmusi lieliskas kritiķu un publikas atsauksmes, fascinē ar savu delikāto pietuvinājumu mūku dzīves veidam, kas ārpasaulei ir slēgta vide. Izmantojot novērojošo dokumentālā kino paņēmienu, skatītāji tiek ielaisti aiz klostera sienām, aizvedot satraucošā un neparasti skaistā ceļojumā. Izcils operatora darbs liek domāt par sakrālajām vērtībām un rituāliem, kas atklāj kristīgās pasaules jēgu.

Dokumentālā filma ieguvusi “Grand Prix” balvu Kijevas kinofestivālā “Pokrova-2019”, kā arī bijusi Tallinas (PÖFF), Krakovas un Viborgas kinofestivālu programmās.

Skatītājiem atklājas unikāla dzīves veida vēsture dzīvā mūku kopienā divdesmit pirmajā gadsimtā.

2022. gada programmā plānotas gan jauno latviešu  dokumentālo filmu skates, gan sadarbībā ar Vitālija Manska veidotā festivāla ArtDocfest komandu, kas dos iespēju piedāvāt pasaules kino telpā aktuālas filmas.