BALTIJAS PĒRLE - ANNA

“Katru manu grumbu ir veidojusi mana dzīve. Es nešķiršos ne no vienas savas grumbiņas, jo katra no tām man ir maksājusi pārāk dārgi.”

Šo Annas Manjāni frāzi atceras pat tie, kuri nekad nav redzējuši viņas filmas un diez vai zina viņas likteni. Tajā ir viss, kas aktrisi padarīja neatkārtojamu: lepnums, spīts, atteikšanās izpatikt par katru cenu un bezbailība.

Un sākumā bija Roma — vēl ne dolce vita, bet jau tās priekšnojauta. Činečita meta izaicinājumu Holivudai, un Mūžīgā pilsēta pārtapa par filmēšanas laukumu. Kino šeit bija izliets gaisā. Uz kafejnīcu verandām Via Veneto drūzmējās mafiozi, politiķi un kinozvaigznes — tā pati Romas augstā sabiedrība, kuru Fellīni pavisam drīz pārvērtīs mītā.

Taču pašā šī kinematogrāfiskā sprādziena centrā — ar visu tā spožumu, troksni un tukšo iedomību — atradās Itālijas lielākā aktrise Anna Manjāni.

Šonakt viņa nespēs aizmigt. Viņa klīst pa guļošo pilsētu, pa tās dobji skanošajiem akmens bruģiem. Roma, kas reiz atvēra viņai ceļu uz slavu, kļuva par viņas dzīves dekorāciju, un tagad tumšie laukumi un šaurās ieliņas, gluži kā atmiņu labirinti, atved no pagātnes tos, kuri reiz bija līdzās: Vitorio De Sika, Roberto Roselīni, Karlo Ponti, Sūzo Čeki d’Amiko. Un līdz ar viņiem — mīlestību, izmisumu, nodevību un sāpes.

Rītausmā viņai piezvanīs no Losandželosas, un Anna uzzinās, vai kļūs par pirmo itāļu aktrisi, kas saņēmusi “Oskaru” par labāko sieviešu lomu.

Manjāni vēl nenojauš, ka naktī uz viņas mājas sliekšņa parādīsies negaidīts viesis. Līdz ar viņu viņas dzīvē ielauzīsies viss tas, ko viņa tā arī nespēja atstāt pagātnē…