BALTIJAS PĒRLE - ASIŅAINĀ GRĀFIENE

Vīni bija apņēmis viens no tiem bezrūpīgajiem un daudzsološajiem vakariem, kad gaiss šķiet īpaši viegls un caurspīdīgs, bet nākotne – pilna vislabvēlīgāko priekšnojautu. Tieši šādā vakarā pilsētā ieradās noslēpumainā Grāfiene.

Jāpiebilst, ka šis notikums neizraisīja gaidīto satraukumu. Pirms kādiem trīssimt gadiem viņas atgriešanos bez šaubām būtu pavadījušas baumas, ģīboņi un, iespējams, pat dažas sasteigtas nāvessoda izpildes. Taču mūsdienu cilvēku ir grūti pārsteigt ar nemirstību, tiekšanos pēc mūžīgas jaunības un vēl jo mazāk – ar eksperimentiem, kuros iesaistīta miesa un dvēsele.

Tomēr vietējās paražas Grāfieni neinteresēja. Viņai bija daudz steidzamāks uzdevums: atrast bīstamu grāmatu, kas viņas ierastajam paziņu lokam draudēja ar visnepatīkamākajām sekām, savukārt savam īpašniekam pavēra neierobežotas iespējas un varu.

Turklāt pa aizvadītajiem gadsimtiem vietējā vampīru sabiedrībā bija notikušas pārmaiņas, kas spētu satraukt pat tik pieredzējušu dāmu. Vampīru-veģetāriešu eksistenci Grāfiene uzskatīja par satraucošu vispārēju morāles lejupslīdes simptomu.

Tomēr drīz vien kļuva skaidrs, ka viņu kāds ir apsteidzis: par relikviju jau bija ieinteresējušies nezināmi kolekcionāri, un bija sākusies izmisīga tās medīšana.

Notikumi sāka attīstīties ar tādu straujumu un tik neticamu notikumu sakritību, ka pat tik viltīgai dāmai, kura vairāku gadsimtu gaitā bija izkopusi ārkārtīgi prasīgu gaumi, nācās pielikt ievērojamas pūles, lai nezaudētu ne savus nodomus, ne gara klātbūtni.

Galu galā Vīne, kā zināms, prot glabāt noslēpumus.