Bet iespējams, ka tā bijusi arī radoša ziņkārība par absolūtas īsmetrāžas kino.

Piemēram, 33 gadus vecais Ingmars Bergmans / Ingmar Bergman būdams jauns iesācējs, radīja TV ziepju reklāmas (TV Soap Commercials) burtiskā nozīmē. Viņš izveidoja antibakteriālo ziepju reklāmu sēriju ar daudzveidīgiem sižetiem, sākot no tenisa mača, kurā uzvar „pareizās” ziepes, un beidzot ar 17. gadsimta galmu, kur antibakteriālās ziepes būtu ļoti noderējušas…

Komercreklāmas ir veidojis arī Deivids Linčs / David Lynch – viņš pievērsās makaroniem un filmēja tolaik jauno franču aktieri Žerāru Depardjē / Gérard Depardieu. Reklāmas sižets bija gauži vienkāršs – ātri jāpabaro bērns, lai paspētu reaģēt uz skaistas riteņbraucējas uzmanību.

Taču visaizraujošākie piemēri saistās ar Federiko Fellīni / Federico Fellini reklāmista pieredzi. Ja režisora biogrāfijā nav kādu citu, slepenu un pētniekiem vēl nezināmu reklāmas darbu, tad varam spriest, ka meistars pirmo reizi reklāmai pievērsās 64 gadu vecumā. Arī viņš savas reklāmista karjeras laikā reiz reklamējis tos pašus makaronus, ko filmēja Linčs… Tomēr šai reklāmai ir gods būt otrajai, gadu pēc asprātīgās un pat spriedzes pilnās reklāmas, ko Federiko Fellīni 1984. gadā izveidoja alkoholiskajam dzērienam Campari. Ne tikai pieklājības pēc tā tiek saukta par mazu Fellīni filmiņu. Sižets ir kompakts. Laulāts pāris brauc vilciena kupejā – reklāmiski smaidīgs, bārdains kungs un viņam pretī dusmīga sieviete, domājams, sieva. Ģimenes dialogs tiek risināts bez vārdiem, un situācija liek saprast, ka abi dodas vasaras atvaļinājumā. Aiz vilciena loga zib ainavas, tikai tās ir nevis reālas, bet gan abu laulāto iedomātās vietas. Tuksneša ainai seko Vidusjūra, kas varētu būt ceļojuma mērķis. Dažādos attēlus sieviete naidīgi pārslēdz ar TV pulti (!) kā mājas televizorā. Pāris acīmredzami nespēj vienoties, līdz aiz kupejas loga parādās Itālijas ainava ar lielu un arvien lielāku slavenā itāļu aperitīva pudeli. Atveras kupejas durvis, ienāk vilciena pavadone, ienesot izlīguma dzērienu. Un ir iemesls pasmaidīt. Reklāmas beigas. Finita.

Savas dzīves noslēgumā Federiko Fellīni pie reklāmas atgriežas vēlreiz – viņš izveido trīs reklāmu ciklu Romas bankai / Bank of Rome (1991-1992), un šo komplektu dēvē par režisora pēdējiem meistardarbiem.

Reklāmas sižetiski veidotas kā trīs slikti sapņi un, no tiem pamostoties, cilvēkam vienīgā iespēja ir doties uz banku, lai noslēgtu apdrošināšanas līgumu. Sapnis ir viena no Fellīni filmu naratīva neatņemamām sastāvdaļām, turklāt visām šīm viņa reklāmām piemīt brīnišķīgs, koķets humors, bet galvenie varoņi šķiet kā no Fellīni filmu pasaules izbēguši, nemaz nerunājot par omulīgo pusmūža kungu, kurš kopā ar dažāda vecuma un daiļuma dāmām piedalās visās trīs reklāmās un ir gluži kā paša autora alter ego. Un katrā ziņā reklāmas skatītājiem liels bonuss ir Fellīni estētikas un filmogrāfijas pārzināšana, kas ļauj izbaudīt prieku, pat neskrienot uz banku.

Stilistiski reklāmas ir atšķirīgas, bet katrā no tām pirmajās 55 sekundēs notiek lirisks, tad pēkšņi satraucošs stāsts, pēc kura omulīgais kungs pamostas un meklē palīdzību pie psihoterapeita, kurš iesaka vērsties slavenajā bankā.

Nr. 1 – Saulaina, pārāk saulaina ainava, gandrīz ar impresionisma jeb bērnības atmiņu iezīmēm (kā filmā Amarcord (1973) un omulīgais kungs kopā ar jaunu dāmu gatavojas vasaras piknikam. Neliels galdiņš jau klāts divām personām. Nez no kurienes uzrodas oficianti, un glāzēs tiek saliets putojošs vīns. Sieviete visus mazliet steidzina un atgādina, ka drīz nāks vilciens. Pēkšņi skaistule jau uzlēkusi koka zarā, bet viņas mīlnieks, izrādās, ir piesiets pie krēsla, kas stāv tieši uz sliedēm. Un vilciens tiešām strauji tuvojas… Tomēr tas ir sapnis, tikai ļauns sapnis, no kura var pamosties un skriet uz Romas banku.

Nr. 2 – Tumšā telpā, kur daži gaismas stari uz brīdi parāda restes un mūra sienas, ar spaini rokā parādās seksapīla, spilgti ģērbta pusmūža sieviete. Maliņā piespiedies, gandrīz ar sienu saplūdis, stāv tas pats kautrīgais, apaļīgais kungs un klusu piedāvājas palīdzēt. Sieviete mazliet atgriežas un aprāj vīrieti, lai viņš beidz būt bērnišķīgs. Veras krātiņa restes, no tā iznāk skaists lauvas tēviņš, un no dzīvnieka acs notek liela asara. Tad asaru slauka jau zināmais kungs. Un tad viņš uztrūkstas savā gultā, sapinies segā, un… dodas uz banku.

Nr. 3. – Kopplānā redzams, ka autoceļš ies caur tuneli. Kungs neticami labā garastāvoklī pie savas mašīnas stūres, skan skaistā Kazanovas ārija (režisors Fellīni jau ir uzņēmis filmu Fellīni Kazanova / Fellini’s Casanova (1976), un viņa cienītāji to noteikti zina). Autovadītājs bezrūpīgi izbāzis roku pa mašīnas lodziņu bungo līdzi mūzikas ritmam un pat mazliet iedziedas. Tad viņš pievērš uzmanību netipiskam troksnim uz auto jumta… birst akmeņi… plaisā tuneļa griesti… un tad ir noticis sliktākais. Par laimi, ir iespēja pamosties savā gultā un… skriet uz banku.

Visās reklāmās ir teksti, kas atkārtojas – klienta žēlabas par naudas trūkumu un psihoterapeita atgādinājums, ka tam nav nekādas nozīmes, salīdzinot ar psiholoģisko mieru, ko garantē apdrošināšana. Un visi reklāmas sižeti beidzas vienādi – ar jautru lēcienu gultā un „ar labu nakti / buona notte!”.

https://www.intellectbooks.com/fellinis-films-and-commercials