lv en
Īsais kurss – Arthouse kino

03.11.20

DAIRA ĀBOLIŅA, kinoteātra "Splendid Palace" mākslinieciskā vadītāja 

Domājot par kino filmām, kas pilda mākslas misiju, nevis radītas plaša patēriņa kino izklaides tirgum, visbiežāk mēs lietojam jēdzienu ARTHOUSE.

Taču angļu valodā šo pašu kino segmentu mēdz apzīmēt ar vārdiem ART CINEMA, kas ir satopams kino zinātnes literatūrā. Tātad MĀKSLAS KINO. Un tas nenozīmē tikai filmas ar aktieriem, bet gan visa veida kino, kas veidots kā nopietni autordarbi dažādos žanros. (Piezīme: Latvijas kino vēsturē apzīmējums “mākslas kino”, 20. gadsimtā tika lietots kā sinonīms jēdziens spēles kino veidam, bet starptautiskajā praksē tas ir definēts plašākā izpratnē).

 

Arthouse jeb Art Cinema ir māksliniecisks kino darbs, bieži veidota kā neatkarīga, satura un formas ziņā netradicionāla filma. Radīta estētisku mērķu, nevis komerciālas peļņas dēļ.

 

Lai arī kurā pasaules valstī šādas arthouse filmas tiktu radītas (ASV neatkarīgo un Latvijas nacionālo kino ieskaitot), kino kritiķi un zinātnieki ir centušies atrast tik dažādos kultūrkontekstos un pat vēstures periodos radītajām filmā definēt kopīgas pazīmes, kas tās padara atšķirīgas no populārām  lielbudždeta Holivudas filmām. Citu starpā var minēt – režisora personības nozīme filmā, sociālajā realitātē balstītas tēmas, netradicionālu stāstījuma veidu (kino naratīvs), kas iekļauj  cilvēku (filmas varoņu) garīgos meklējumus, šaubas, sapņus…

 

Arthouse filmu vēsture ir tik pat gara cik kino vēsturē. Šādu filmu piemērus var atrast sākot ar mēmā kino ēru… Spilgts piemērs kino vēsturē ir Salvadora Dalī un Luisa Bunjuela sadarbība  filmās “Andalūzijas suns” (1929, Un Chien Andalou) vai Žana Kokto “Dzejnieka asinis” (1930,The Blood of a Poet).

 

Arthouse kino savu eksistenci nostiprināja pēc Otrā pasaules kara, kad vairākās Eiropas valstīs radās spilgti autorkino virzieni, tādi kā itāļu neorālisms, franču Jaunais vilnis. Sešdesmitajos gados kino mākslai pievērsās pop art mākslinieks Endijs Vorhols, kurš periodā no 1963. līdz 1968. gadam uzņēma ap 60 filmām, iedvesmojoties no sava laika laikmetīgās mākslas izstādēm  un performancēm. Viena no slavenākajām ir “Gulošais” (1964, Sleep) – 5 stundas un 20 minūtes tiek rādīts aizmidzis dzejnieks.

 

Šobrīd jau par klasiķiem pasludinātie Federiko Fellīni, Mikelandžello Antonioni, Akira Kurosava, Ingmars Bergmans nekad nav veidojuši plašpatēriņa filmas, taču tieši mākslinieku personiskais kino redzējums virza kino valodas un stilistikas attīstību. Un galu galā viņu atrastie kino izteiksmes līdzekļi  tieši vai pastarpināti iespaido arī Holivudas kino.

 

Arī mūsdienu kino procesā ir personības, kuras fascinē ar savu kino domāšanas veidu, sākot ar Kventinu Tarantino un beidzot ar Larsu fon Trīru, Pedro Almodovaru un Ksavjē Dolanu. Latvijā ne vienmēr saprasta sava ceļa gājēja kinorežisore Laila Pakalniņa. Starptautiski  jau  ar pirmo lielo filmu atzinību ieguva jaunais animācijas režisors Gints Zilbalodis, kurš savu filmu “Projām” (2019) izveidoja gandrīz vienatnē uz datora ekrāna. Starptautiskā mērogā, atorstilā strādā Ņujorkā dzīvojošā režisore ar filozofes izglītību Signe Baumane.

 

Kino zinātnieks Deivids Bordvels savā grāmatā “Poetics of Cinema”  šim kino veidam veltījis nodaļu “The art Cinema as A Mode of Film Practice”, kas veltīta mākslas kino veidošanai  un ir noderīga lasāmviela gan kino studentiem, gan kino mākslas skatītājiem.

 

Arthouse filmas salīdzinoši reti tiek izrādītas multipleksos. Taču sadarbojoties ar filmu autoriem un  šāda veida mākslas kino izplatītājiem, pasaulē veido kinoteātru ķēdes, kuros veidojas sava noturīga publika, kas vēlas un māk skatīties Arthouse filmas.

 

Kinoteātris “Splendid Palace” ir Europa Cinema biedrs kopš 1994. gada, Art Cinema CICAE – kopš 2007. gada.

 

Katru gadu  pasaulē notiek vērienīgas Mākslas kino izrādīšanas iniciatīvas, pie kurām pieder arī European Arthouse Cinema Day, kas šogad risināsies 8. novembrī (filmas "Alise", "Itālijas atmiņas", "Ar mīlestību, Aznavūrs" un "Šarlatāns", kā arī Art Cinema Night, kas notiks šī gada 19. novembrī.

 

Avoti:

  • Bordvel D., Poetics of Cinema, Routledge,1988
  • Bordvels D., Tompsone K, Kinomāksla. Ievads., Nacionālais kino centrs, Re Latvija MEDIA informācijas centrs, 2018

Citas aktualitātes
Vai iespējams būt Venēcijas kinofestivāla žurijā, guļot dīvānā Rīgā?
29.09.20

DĀRTA VIJGRIEZE

Pavasarī kinoteātris Splendid Palace izsludināja konkursu – “uzsaukumu” jauniešiem, kura  uzvarētājam tika piedāvāta iespēja doties uz Venēcijas kinofestivālu. 

Vairāk
Federiko Fellīni – reklāmu režisors

DAIRA ĀBOLIŅA, kinoteātra "Splendid Palace" mākslinieciskā vadītāja

Pasaules lielie režisori, pat ja to skaļi neafišē, savas radošās dzīves laikā dažkārt ir spēruši sānsoļus reklāmas virzienā – dīkstāves dēļ vai citu, finansiālu iemeslu dēļ. 

 

Vairāk
Federiko Fellīni zīmētās sejas

DAIRA ĀBOLIŅA, kinoteātra "Splendid Palace" mākslinieciskā vadītāja

Atzīmējot Federiko Fellīni simtgadi, pasaule skatās viņa filmas, kurās kūsā fantāzija, dzīvošanas prieks un humors. Būs grūti atrast kādu radošu dvēseli, kas nebūtu vairāk vai mazāk jutusi Fellīni ietekmi.

Vairāk