Pēc savas aiziešanas no varas virsotnes, Padomju Savienības (Padomju Sociālistisko Republiku Savienības – PSRS) pēdējais vadītājs Mihails Gorbačovs devās piespiedu pensijā. Viņa popularitāte pasaulē ne tikai politiskajās aprindās, bet arī plašā sabiedrībā bija milzīga. Viņš savus teorētiskos uzskatus atbilstoši valstsvīra statusam jau savas valdīšanas laikā bija apkopojis vairākās grāmatās, kuras varētu būt interesantas vēsturniekiem un padomju laika pētniekiem – politologiem. Atskaites par viņa personību un politisko darbību ir atrodamas oficiālajās kino hronikās – gan uzstājoties no tribīnes un tiekoties ar darbaļaudīm, gan dodoties  valsts vizītēs kopā ar kundzi Raisu Gorbačovu, kura attiecās no savas profesionālās dzīves, karjeru  pakārtojot vīra politiskajām interesēm. Viņi bija eleganti ģērbts simpātisks pāris un prata smaidīt un atstāt iespaidu. Tostarp Latvijas Televīzijā tika uzfilmēta Gorbačova vizīte Latvijā 1987. gadā, kur operators filmējis  Gorbačova obligātā protokola detaļas, piemēram, ziedu nolikšanu pie Ļeņina pieminekļa. Šis materiāls joprojām ir saglabājies.

Taču ir saglabājušās arī komercreklāmas ārzemju zīmolu jeb kā toreiz teica – importa precēm ar Gorbačova piedalīšannos. Šādi gadījumi ir divi un tie, kā viņa biogrāfijas fakti, joprojām tiek apspriesti un kritizēti,tomēr vienlaikus arī apbrīnoti par drosmi savu tēlu pārdot šādā formātā.

1997. gada novembrī Gorbačovs filmējās “Pizza Hut” reklāmā. Reklāmas saturs ir bijušajam PSRS valsts tēlam atbilstošs, taču gan tolaik, gan mūsdienās tiek uzskatīts par  Krievijas tēlu aizskarošu… kaut gan profesionāli reklāma ir lieliski īstenota.

Reklāmas sižets: pēc dinamiska ievada ar Maskavas majestātiskumu demonstrējošām “pastkartēm”  elegants kungs kopā ar mazmeitiņu dodas pāri Sarkanajam laukumam un iegriežas picērijā… pie Kremļa. Tur viņu atpazīst vietējā picu ēdošā tauta un demonstrē pārliecinošu paaudžu konfliktu: vecie tipāži vispirms ir šokā, atpazīstot pie blakus galdiņa Gorbačovu, un pēc tam ņemas viņa sasniegumus kritizēt, savukārt jaunieši gluži pretēji – izsaka atbalstu. Bet tad šajā stāstā iesaistās vecs krievu tantuks ar picas šķēli rokā un atgādina, ja mums nebūtu Gorbačova, mums nebūtu arī ārzemju picas. Gluži kā tostā, visi vienojas “par Gorbačovu”! Gorbačovs aizņemts ar mazmeitiņu, plaši smaida pārliecies pār picu.

https://www.youtube.com/watch?v=8paH06ME-1I

https://news.ru/en/society/reason-behind-gorbachev-starring-in-pizza-hut-ad-revealed/

Reklāmas īsfilma izceļas ar mazliet grotesku humora devu. Lai arī kādi motīvi bijušo valsts galvu spieda piekrist picas reklāmai, tik un tā skaidrs, ka tas bija ļoti profesionāli sagatavots, ekstrēmi dārgs projekts un scenārijs bija skrupulozi saskaņots ar šīs reklāmas zvaigzni Mihailu Gorbačovu. Kā liecina ārzemju mediju publikācijas, Gorbačovs tomēr ir attiecies  filmēties ar picas šķēli rokā un arī to kadrā ēst. Tas arī ticis respektēts. Picu gabalus pa gaisu vicina proletariāts. Arī ar laika noilgumu, slepenībā tiek turēta honorāra summa, kāda tikusi samaksāta par šo Gorbačova filmēšanos. Zināms vienīgi tas, ka tā ir bijusi mērāma miljonos.

Otrs reklāmas gadījums Gorbačova dzīvē saistās ar elitāro Louis Vuitton  modes zīmolu. Tas notika 2007. gadā.  Arī tā saceļ starptautisko mediju viļņošanos, vairāk akmeņus metot gan tieši augstās modes zīmola virzienā, pārmetot tam politikas neitralitātes trūkumu.

Reklāmas sižets: Gorbačovs cienīgi un izsmalcināti ģērbts brauc limuzīnā un vēro rietumu pasauli sev apkārt. Tā ir Vācijas ainava ar jaunu ātrgaitas vilcienu līdzās. Braucot garām Berlīnes mūrim, kas no 1961. līdz 1989. gada atdalīja Rietumberlīni no Vācijas Demokrātiskās Republikas un simbolizēja Dzelzs priekškaru starp Rietumeiropas un Austrumu bloka valstīm, Gorbačovs atver blakus uz sēdekļa nolikto Louis Vuitton ceļojumu somu.

Pieminēšu, ka Gorbačova meita Irina tolaik dzīvoja Vācijā un ģimenei tur bija īpašums…

https://www.nytimes.com/2007/11/05/business/media/05vuitton.html

Mihails Gorbačovs bija un ir padomju laika pensionārs. Vairākās publikācijās ir pieminēts, ka viņa ienākumi nav atbilstoši statusam un ikdienas tēriņiem. Taču par galveno iemeslu bijušā politiķa piekrišanai piedalīties reklāmās, tiek minēta nepieciešamība uzturēt un attīstīt Gorbačova fonda darbību. Izklausās ticami.

Pavisam cita kalibra mākslas darbs ir Vima Vendersa filma “Tik tālu, tik tuvu/Faraway, so Close/”, kas uzņemta 1993. gadā, tātad vēl pirms krišanas grēkā ar reklāmas pasauli.  Šajā Vima Vendersa filmā Gorbačovs tēlo pats sevi. Nav šaubu, jo aktieris Otto Sanders (eņģelis) ir viņam aplicis roku ap pleciem, bet bijušais politiķis ir aizdomājies. It kā noraizējies. Šī filma ir par sašķelto pasauli, sašķelto Vāciju, par kuru ir atbildīgi gan eņģeļi, gan sātani, gan cilvēki. Šī filma veido diloģiju ar Vendersa pirmo kino šedevru “Debesis pār Berlīni/Vings of Desire”/1987 , kas jau runāja par to, kā dzīvot pilsētā, kurai pa vidu ir uzcelta siena. Un eņģelis izvēlas kļūt mirstīgs, lai varētu mīlēt un būt cilvēks. Poētiskā utopija bija viena no Vendersa īpašajām pazīmēm un viņš meklēja domātājus, kas varētu šai, baltajos un melnajos spēkos sadalītajai pasaulei uzrakstīt pareizo nākotnes scenāriju. Gorbačova tēls bija vajadzīgs kā laikmeta zīme. Politiķis nospēlēja šo savu mazo Kameo lomu Vima Vendersa stilistikā… Glaimojoši gan filmai, gan režisoram, gan Gorbačovam. https://www.youtube.com/watch?v=f_iWPXqkTgc

Ir pamats domāt, ka Mihailam Gorbačovam bija un ir laba humora izjūta un pat piemīt deva ironijas attieksmē pret savu personību. Viņš mēdzot atstāstīt anekdotes, kuras pats par sevi dzirdējis no citiem. Jau sociālo tīklu laikmetā pirms dažiem gadiem twitterī bija paradījušās melu ziņas par Gorbačova nāvi. No Gorbačova konta tika izsūtīta  atbildes ziņa -  недаждетесь!/nesagaidīsiet!

Mihails Gorbačovs ir bijis arī animācijas filmu varonis, gan apspēlējot attiecības ar ASV prezidentu animācijas seriālā “Simsoni/The Simpsons”/1996, gan arī pajokojot par Gorby superspējām komiksā “Betmens/Batman”/1990. Nereti galvenais akcents ir likts uz  Gorbačova spilgto dzimumzīmi, kas klāj viņa pieri.

https://www.youtube.com/watch?v=TXsNME2iN9k

Par seriāla varoni Gorbačova tēls kļuva salīdzinoši nesen veidotajā NBO seriālā “Černobiļa/ Chernobyl”/2019, kur no Maskavas atbraukušo vadoni tēlo dāņu aktieris Dāvids Densiks.

Gorbačovs ir daudzu dokumentālo filmu varonis. Runājot par politiskajiem notikumiem pasaulē, bez Gorbačova šī ainava neizskatās pilnvērtīga. Bijušais PSRS galva kopā ar citām pazīstamām personībām piedalījās amerikāņu aktiera un producenta Leonardo Di Kaprio producētajā dokumentālajā filmā “Vienpadsmitā stunda/Eleventh Hour”/2007. Jaunākā ir biogrāfiski dokumentālā filma “Tiekoties ar Gorbačovu/Meeting Gorbachev”/2018, režisori Verners Hercogs (Werner Herzog) un Andrē Singers(André Singer). Vernera hercoga filmā tas ir ieinteresēts dokumentāls stāsts par astoto un pēdējo PSRS vadītājuFilmas centrālā ass ir gara un godīga intervija ar jau novecojušo Gorbačovu. Uz režisora jautājumu – ko jūs vēlētos  rakstīt uz sava kapakmeņa, politiķis atbild: “Mēs centāmies/мы старались”.

Pirmo reizi tika radīta luga un izrāde, kuras nosaukums ir “Gorbačovs/Горбачёв” ar  aktieriem Čulpanu Hamatovu (Raisa) un Jevgēņiju Mironovu (Mihails) galvenajās lomās, kuru Nāciju teātrī Maskavā 2020. gada rudenī iestudējis režisors Alvis Hermanis, pirmizrādē klātesot arī pašam dokumentālajam varonim. Politiķis ar asarām acīs skatījies uz savas dzīves skaistākajiem, mīlestības pilnajiem mirkļiem, kad dzīve ritēja kopā ar mīļoto sievu Raisu. Fragmenti no izrādes veidošanas posmiem iekļauti arī jaunākajā dokumentālajā filmā, kuru veidojis Latvijā rezidējošais krievu dokumentālā kino režisors Vitālijs Manskis. Filma “Gorbačovs. Paradīze” jau saņēmusi godalgas pasaules kinofestivālos, bet pirmizrāde Rīgā gaidāma 2021. gada pavasarī kinoteātrī “Splendid Palace”, gandrīz Gorbačova 90. dzimšanas dienā.