Mihails Gorbačovs/Mikhail Sergeyevich Gorbachev/ Gorby  (1931)

 – viens no ietekmīgākajiem krievu politiķiem pasaules vēsturē.

Bija pie varas Padomju Savienībā (PSRS) no 1985. -  1991. gadam. Savas valdīšanas laikā vēlējās panākt gan padomju ekonomikas, gan politiskās un sabiedriskās sistēmas restrukturizāciju. Viņa aizsāktās reformas (perestroika) iekustināja neapturamas pārmaiņas, kas ietekmēja pasaules politiskos procesus, galu galā sagraujot lielvalsti PSRS, kurā tās aizsāktas. Gorbačovs zaudēja prezidenta pilnvaras, parakstot pēdējo PSRS dokumentu, kas nozīmēja veselas politiskas ēras beigas, dodot iespēju atgūt neatkarību arī Baltijas valstīm.

Nozīmīgākie fakti: laika skala.

Dzimis 1931. gada 2. martā, mazā ciematā Privoļnoje, Ziemeļkaukāza novadā, lauksaimniecības mehāniķa krievu-ukraiņu ģimenē. 15 gadu vecumā sācis strādāt par kombainiera palīgu vietējā kolhozā, bet 18 gadu vecumā par labu darbu jau saņēmis Darba Sarkanā Karoga ordeni.

1950. gadā ar sudraba medaļu pabeidzis vidusskolu un iestājās Maskavas Universitātes Juridiskajā fakultātē. Studiju laika ballē, iepazinies ar Filozofijas fakultātes studenti Raisu Titarenko, kura vidusskolu bija beigusi ar zelta medaļu. Gorbačovu studentu kāzas tikušas svinētas 1953.gadā.

1952. gadā  Mihails Gorbačovs kļuva par Padomju Savienības komunistiskās partijas biedru.

1955. gadā, iegūstot jurista diplomu, pēc valsts sadales Gorbačovs devās uz savu pirmo darbavietu, Stavropoles apgabala prokuratūru, kur jaunais speciālists nostrādāja vien 10 dienas. Novērtējot Gorbačova izcilās organizatora spējas un partejisko piederību, Mihailam Gorbačovam tika piedāvāts  vadošs darbs apgabala Komjaunatnes organizācijā, kur viņš nostrādāja desmit gadus. Tas bija pirmais pakāpiens  ceļā uz lielo politiku. Tālāk sekoja karjera – Stavropoles apgabala  Komunistiskās Partijas nomenklatūrā, strādājot ar rūpniecības un lauksaimniecības jautājumiem.

1964. - 1967. gadam Mihails Gorbačovs studēja Stavropoles Lauksaimniecības institūtā, neklātienē iegūstot vēl vienu augstāko izglītību.

1978. gadā Mihails Gorbačovs tiek pārcelts partijas darbā uz Maskavu – par Centrālkomitejas Lauksaimniecības sekretāru. Kopā ar viņu dodas arī ģimene, sieva Raisa un meita Irina ar vīru. Mihails Gorbačovs strauji virzās pa politiskās elites augšup vedošajām kāpnēm.

Pēc PSRS partijas vecās gvardes līderu Brežņevs-Andropovs-Čerņeko pakāpeniskas aiziešanas no varas un dzīves, 1985. gada 11. martā Mihails Gorbačovs tika ievēlēts par PSKP Centrālās komitejas ģenerālsekretāru, kas nozīmē, ka viņš kļuva par Padomju lielvalsts vadītāju.

Kaut arī  Gorbačovs nerunāja svešvalodās, bet sazinājās caur tulku, viņš savas  politiskās varas gados  bija vairāk kā 500 ārzemju vizītēs, vairāk kā 50 valstīs. Viņš  bija pirmais PSRS līderis, kurš komandējumos devās kopā ar kundzi -  savu inteliģento sievu Raisu Gorbačovu, tādējādi pielāgojoties Rietumu uzvedības modelim, kas bija absolūtā kontrastā ar Padomju valsts politisko priekšgājēju principiem. PSRS ieguva valsts pirmo lēdiju, kura vadīja labdarības projektus,  uzsvēra  un atbalstīja sievietes lomu valsts  attīstības procesos, vienmēr bija līdzās savam vīram ar eleganci un pašapziņu.

1985.- 1988. gadam Mihails Gorbačovs piedalījās vairākos politisko virsotņu samitos ar ASV prezidentu Ronaldu Reiganu. 1987. gadā tiek parakstīts abu valstu līgums par kodolbruņojuma samazināšanu.

1987. gadā Gorbačovs apmeklēja arī Latvijas PSR. Visu okupācijas gadu laikā neviens PSRS līderis vēl nebija ieradies Latvijā oficiālā vizītē. Trīs dienu laikā PSRS vadītājs  apmeklēja LPSR Tautas saimniecības sasniegumu izstādi, rūpnīcu "VEF", agrofirmu "Ādaži" un  pēc tā laika protokola – nolika sarkanas neļķes pie Ļeņina pieminekļa Rīgas centrā.

1989. - Mihails Gorbačovs paziņo par padomju karaspēka izvešanu no Afganistānas, karš bija ildzis desmit gadus.

1989. gada 2. un 3. decembrī notika Dž.Buša un M.Gorbačova Maltas sammits.  Otrajā dienā lielvalstu vadītāji apsprieda arī Baltijas jautājumu. Sarunas gaitā Gorbačovs norādīja, ka Kremlis ir noskaņots cik vien iespējams izvairīties no represijām. Ka spēka lietošana būtu “perestroikas” beigas. Ka Kremlis meklē jebkuru sadarbības formu ar Baltijas valstīm, taču nepieļaus vienpusīgu Baltijas izstāšanos no Padomju Savienības.

 1990. gada 11. marta Mihails Gorbačovs kļūst par PSRS prezidentu.

16. martā, Gorbačovs pieņēma savu pirmo lēmumu, būdams jaunā kvalitātē. Tas bija ultimāts Vītautam Landsberģim – līdz pirmdienai atcelt tikko apstiprināto Lietuvas neatkarības deklarāciju. V.Landsberģis paziņoja Lietuvas parlamentam, ka nepiekāpsies un lūdza rietumvalstu politisku un morālu atbalstu. 23. martā padomju desantnieki ieņēma komunistiskās partijas ēku Viļņā.

1990. gadā Mihailam Gorbačovam piešķir Nobela Miera prēmiju par nopelniem Aukstā kara pārtraukšanā pasaulē.

1991. gada 19. augustā vairāki Gorbačova līdzšinējie sabiedrotie īstenoja tā saucamo Augusta puču, kura laikā PSRS prezidentu izolēja vasarnīcā Krimā, bet Maskavā un vairākās citās padomju republiku galvaspilsētās tika ievests karaspēks. Tomēr 21. augustā bija skaidrs, ka apvērsums ir izgāzies. Lai gan Gorbačovs pēc atbrīvošanas atguva varu, Krievijā par faktisko līderi jau bija kļuvis Boriss Jeļcins.

1991. gada 25. decembrī Gorbačovs paraksta dokumentu par savu atkāpšanos no PSRS prezidenta amata.

1991. – Gorbačovs nodibina Mihaila Gorbačova fondu, kurš tiek atklāts 1992. gadā, (Starptautisks sociāli-ekonomisku un politoloģijas jautājumu pētījumu fonds – starptautiska nevalstiska bezpeļņas organizācija) kā arī Starptautisko Zaļo Krustu. Fonda prezidents līdz šai dienai ir pats Mihails Gorbačovs, viceprezidente - Gorbačova meita Irina Gorbačova – Virganskaja. Fonds organizē  konferences, apkopo jaunākos pētījumus par  “perestroikas“ laiku, kā arī par procesiem mūsdienu Krievijā un pasaulē. Informāciju apkopo, izdod brošūrās un grāmatās.

1996. – Mihails Gorbačovs piedalās Krievijas prezidenta vēlēšanās, bet viņu atbalsta tikai 1% elektorāta.

1999. 20. septembrī no akūtas leikēmijas mirst Mihaila Gorbačova dzīvesbiedre Raisa. Novērtējot sievas nozīmi savā un ari valsts dzīvē, tika izveidota bērnu onkoloģijas slimnīca Sanktpēterburgā, kas tika atklāta 2007. gadā, taču personiskā traģēdija iedragā politiķa veselību, viņam atklāja diabētu un citas  saslimšanas, kuru rezultātā Mihails Gorbačovs zaudēja savu labo fizisko formu, taču joprojām turpināja darboties kā lektors par pasaules politikas tēmām Eiropā un Krievijā. 2009. gadā Raisas Gorbačovas desmitajā nāves gadadienā Mihails kopā ar rokmūziķi Andreju Makareviču iedziedājis mūzikas albūmu sievas piemiņai.

https://www.youtube.com/watch?v=KZ6paXlxg9I

2004. – Bijušais PSRS vadītājs saņem Grammy balvu par labāko bērnu albūmu “ Petja un vilks /Prokofiev: Peter and the Wolf/Beintus: Wolf Tracks”, piešķirts Mihailam Gorbačovam par stāstnieka lomu kopā ar aktrisi Sofiju Lorēnu un bijušo ASV prezidentu Bilu Klintonu.

2008. gadā Mihails Gorbačovs saņem Brīvības medaļu, ko pasniedz  ASV Valsts konstitūcijas centrs.