lv en
Federiko Fellīni zīmētās sejas

DAIRA ĀBOLIŅA, kinoteātra "Splendid Palace" mākslinieciskā vadītāja

Atzīmējot Federiko Fellīni simtgadi, pasaule skatās viņa filmas, kurās kūsā fantāzija, dzīvošanas prieks un humors. Būs grūti atrast kādu radošu dvēseli, kas nebūtu vairāk vai mazāk jutusi Fellīni ietekmi.

Fellīni pats ir ļāvies daudzu mūzu aicinājumiem, un tas viņa filmas padarīja par neatkārtojamiem autordarbiem. Viņam patika smieklīgās un fantastiskās Čārlija Čaplina, brāļu Marksu, Bastera Kītona, Luisa Bunjuela un Sergeja Eizenšteina filmas – visas šīs izklaides iedvesmoja viņa skatījumu uz dzīvi, kas bieži vien sajauca realitāti ar fantāziju.  

 

Plašāk nav izskanējis fakts, ka pirms savas kinokarjeras Fellīni bija rosīgs karikatūru mākslinieks. Jau bērnībā Federiko bija aizrāvies ar amerikāņu karikatūru grāmatām – piemēram, Kaķis Fēlikss / Felix the Cat. Vēlāk viņu sajūsmināja amerikāņu politiskā karikatūra. Fellīni sāka zīmēt arī pats, parakstoties ar dažādiem pseidonīmiem, kuri visi sākās ar viņa iniciāli “F”.  Viņš attīstīja savas raksturotāja un zīmētāja dotības, bija veikls portretists un šaržu meistars. Fellīni nopietnākais darbs 40. gados bija itāļu žurnālā Marc’Aurelio, kur viņš zīmēja smieklīgus attēlu seriālus un arī striptīza komiksus. Kad Musolīni aizliedza importēt komiksu grāmatas no ASV, Fellīni turpināja veidot savus stāstus, imitējot amerikāņu karikatūristu stilu – mēģināja prognozēt notikumus, kuru stāstījums bija aizsācies jau publicētajos attēlos. Fellīni triks bija iepīt personisku anekdoti izdomātā, neticamā, bet aizraujošā notikumu sērijā.

 

Kopā ar savu jaunības draugu Fellīni izveidoja arī mazu komiksu grāmatiņu, kuras varonis bija  jocīgs cilvēciņš – Mans draugs Paskvalino / Mio amico Pasqualino. Šī grāmata kļuva par Fellīni paaudzes bērnu mīlētu lasāmvielu, žurnālgrāmatiņu vēlāk sāka dēvēt par sava žanra meistardarbu. Šādus un līdzīgus  varoņus–tirliņus varēs ieraudzīt režisora filmās, parasti blakus parādās arī kāds būdīgs vīrs ar paša Fellīni vaibstiem.  

 

Bērnības atmiņas, kas saistās ar skolu, skarbo disciplīnu un kara plosīto dzīvi, arī Fellīni filmās tiek rādītas bez sajūsmas, bet komiksu pasaule bija antipods – krāsaina, pārspīlēta un smieklīga. Jāņem vērā, ka pats komiksa princips ir līdzīgs filmas kadrējumam, un tas faktiski nākamo režisoru jau sagatavoja tālākajam radošajam lidojumam. Vēlmi savus varoņus rādīt ar paspilgtinātām raksturojošām detaļām – milzīgām krūtīm vai dibenu – Fellīni saglabāja visu radošo mūžu. Šādi dīvaini, bieži vien šķietami fiziski neproporcionāli cilvēki, bija daudzu viņa filmu galvenie varoņi. Arī cirka klauni, kas ir sastopami daudzās režisora filmās, nāk no turienes – no skumji smieklīgā Fellīni bērnības laika, kad mazpilsētas prostitūta augošiem zēniem likās ideālā skaistule, – viņus satiksiet filmās Ceļš / La strada (1954), 8 ½ (1963), Roma (1972), Amarcord (1973). 

 

Daudzus gadus vēlāk pieredzi uzkrājušais režisors uzsāka radošu sadarbību ar itāļu erotisko komiksu mākslinieku Milo Manara, un 1990. gadā (trīs gadus pirms Fellīni nāves) iznāca grāmata Ceļojums uz Tulumu / Trip to Tulum, from a Script for film Idea. Grāmatas apakšvirsraksts liecina, ka tam ir tiešs sakars ar kinoscenāriju, kas gan nav ticis filmēts. Nerealizējusies filma kalpoja par iedvesmu citam mākslas darbam un zīmējumu formā pārvērtās fantastiskā ceļojumā uz kādu noslēpumainu un senu gudrības zemi. Skaista sieviete, cenšoties notvert vēja nopūstu Fellīni cepuri, iekrīt dīķī. Zem ūdens ir rēgaina saglabājušos vraku kapsēta, tur pamanāmas atsauces uz spocīgu Fellīni filmu pasauli. Ūdenszāļu ieskauts, parādās pats Fellīni un aizsūta daiļo būtni kopā ar Marčello Mastrojani uzņemt filmu ar nezināmu saturu. Meksikas piekrastē notiek maģiskas pārmaiņas, Mastrojāni daiļie portreti un dāmas dziļais dekoltē un liriska erotika uz žilbinošas iedomātas arhitektūras fona… 

 

Sadarbojoties ar Milo Manaru, abi autori skicēja topošās filmas varoņus pirms katras no Fellīni vēlāko gadu filmām. Fellīni sava laika sabiedrību portretēja satīriski, bieži cilvēku izskatam piešķirot kādu savādību, pārspīlētu grimu vai protēzi, kas sejas vaibstus vēl vairāk izcēla vai pat deformēja. Viņa filmās ir vieta ne tikai klauniem, bet arī mūķenēm, punduriem, milžiem, kupraiņiem, transvestītiem, cilvēkiem ar lieko svaru un cilvēkiem ar fiziskiem defektiem. Kritiķi pārmeta, ka Fellīni filmu varoņi ir staigājošas karikatūras, bet režisors Terijs Giljams, kurš arī savulaik sācis kā karikatūrists, reiz teica, ka saprot Fellīni. Ja māksla prasa, pasauli vajag pastiept vai pavilkt uz kādu pusi un satricināt. Vai iepriecināt. 

 

Avoti: 

Citas aktualitātes
Īsais kurss – Arthouse kino
03.11.20

DAIRA ĀBOLIŅA, kinoteātra "Splendid Palace" mākslinieciskā vadītāja 

Domājot par kino filmām, kas pilda mākslas misiju, nevis radītas plaša patēriņa kino izklaides tirgum, visbiežāk mēs lietojam jēdzienu ARTHOUSE.

Vairāk
Vai iespējams būt Venēcijas kinofestivāla žurijā, guļot dīvānā Rīgā?
29.09.20

DĀRTA VIJGRIEZE

Pavasarī kinoteātris Splendid Palace izsludināja konkursu – “uzsaukumu” jauniešiem, kura  uzvarētājam tika piedāvāta iespēja doties uz Venēcijas kinofestivālu. 

Vairāk
Federiko Fellīni – reklāmu režisors

DAIRA ĀBOLIŅA, kinoteātra "Splendid Palace" mākslinieciskā vadītāja

Pasaules lielie režisori, pat ja to skaļi neafišē, savas radošās dzīves laikā dažkārt ir spēruši sānsoļus reklāmas virzienā – dīkstāves dēļ vai citu, finansiālu iemeslu dēļ. 

 

Vairāk